|
Situācijas raksturojums
Ministru kabineta sēdes protokols ir dokuments, kas fiksē Ministru kabineta sēdē notiekošo. Protokollēmumu veidā fiksē Ministru kabineta pieņemtos lēmumus. Ministru kabinets sēdes laikā var pieņemt dažādus lēmumus, arī tādus, kuri nav iepriekš saskaņoti ar ministrijām.
Pašlaik Latvijā Ministru kabineta sēdes protokollēmumi tiek grozīti līdzīgi normatīvajiem aktiem. Šī prakse ir kļūdaina. Protokols (arī protokollēmums) nav normatīvs akts un tam nav piemērojami noteikumi, kas attiecas uz normatīvo aktu grozīšanu. Normatīvie akti ietver daudzkārt piemērojamas vispārsaistošas normas. Tāpēc, ja attiecīgajā normatīvajā aktā vai atsevišķā normā ietvertais regulējums vairs nav apmierinošs, jāizdara grozījumi. Protokollēmums, savukārt, ir individuāla rakstura, un tas parasti ietver vienreizēju uzdevumu amatpersonai vai valsts pārvaldes institūcijai. Protokollēmumos nav daudzkārt piemērojamu normu, tāpēc tie nav grozāmi kārtībā, kāda paredzēta normatīvo aktu grozīšanai.
Grozot protokollēmumu, faktiski pēc noteikta laika perioda tiek paziņots, ka attiecīgajā Ministru kabineta sēdē ministri pieņēmuši nevis to lēmumu, kuru viņi pieņēma, bet gan citu. Piemēram, ministrijai X tiek dots uzdevums izstrādāt likumprojektu Y līdz 01.02.2005. Pēc kāda laika protokollēmums tiek grozīts, nosakot, ka ministrijai likumprojekts jāizstrādā līdz 01.09.2005. Protokollēmums tiek grozīts tā, it kā jau sākotnēji Ministru kabinets būtu nolēmis, ka attiecīgais termiņš ir 01.09.2005. Uz protokollēmumu grozīšanu tiek attiecināta normatīvo aktu projektu saskaņošanas sistēma: projekts tiek izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, saskaņots ar ministrijām un virzīts pieņemšanai Ministru kabinetā.
Protokollēmumu varētu „grozīt” tikai vienā gadījumā – ja tajā nav adekvāti fiksēts Ministru kabineta lēmums par attiecīgu jautājumu. Šādu iespēju jau paredz Ministru kabineta 2002.gada 12. marta noteikumu Nr. 111 “Ministru kabineta kārtības rullis” (turpmāk – MK kārtības rullis) 178.punkts. Šis punkts paredz, ka Ministru kabineta locekļi ir tiesīgi divu darbdienu laikā pēc Ministru kabineta sēdes protokola saņemšanas rakstiski iesniegt Valsts kancelejas direktoram iebildumus pret minētā protokola saturu, norādot precīzu protokollēmuma grozījuma redakciju, un tos izskata nākamajā sēdē.
Visos citos gadījumos protokollēmumus grozīt nedrīkstētu. Būtu jāizšķiras par citu sistēmu, kura var nodrošināt informāciju par kontrolē esošajiem uzdevumiem, kā arī paredzētu iespēju visām ministrijām paust savus iebildumus, ja tādi ir, pret kontrolē esoša uzdevuma mainīšanu.
Risinājums
Lai neturpinātu praksi grozīt protokollēmumus un vienlaikus nodrošinātu efektīvu uzdevumu izpildes kontroles sistēmas darbību:
1. Jāuzlabo protokollēmumos paredzēto uzdevumu izpildes disciplīna. Ja uzdevumi netiks sistemātiski kavēti vai citādā veidā nepildīti, jautājums par protokollēmumu grozīšanu vairs nebūs aktuāls. Tas panākams vairākos veidos:
1) ministrijām ir jāpievērš lielāka uzmanība tam, lai Ministru kabineta sēdes protokollēmumā ietvertais termiņš būtu reāli izpildāms. Ja protokollēmumā paredzētais termiņš ir pārāk īss, piemēram, tāpēc, ka projekta, kuram pievienots protokollēmums, saskaņošana aizņēmusi ilgāku laika periodu, kā iepriekš plānots, ministrijai jānorāda uz to pirms jautājuma izskatīšanas Ministru kabinetā vai ministram – sēdes laikā;
2) arī Tieslietu ministrijai un citām ministrijām (saskaņošanas procesā) un Valsts kancelejai (pēc projekta iesniegšanas Valsts kancelejā) būtu rūpīgāk jāseko tam, cik pamatoti ir noteiktie termiņi, kā arī tam, vai pareizi noteiktas par uzdevuma izpildi atbildīgās institūcijas;
3) ministrijām jāvērš lielāka uzmanība uz darba plānošanu tā, lai veiktu attiecīgos uzdevumus noteiktā termiņā, nevis paļaujoties uz to, ka uzdevuma izpildes termiņu varēs grozīt;
4) gadījumā, ja protokollēmumā noteiktais termiņš tiek kavēts, tomēr uzdevums tiks izpildīts pārredzamā laika posmā, ministrijām jānodrošina uzdevuma izpildi tik ātri cik vien iespējams, vienlaikus informējot Valsts kanceleju par provizorisko izpildes termiņu. Savukārt, Valsts kancelejai ir izvēle – sūtīt vai nesūtīt atgādinājumu ministrijai, ja tā ir informējusi, ka uzdevums X, kura izpildes termiņš ir 01.05.2005., tiek pildīts un objektīvu iemeslu dēļ tas pilnībā tiks izpildīts līdz 01.08.2005.
2. Jāizmanto MK kārtības rullī paredzētās iespējas uzdevumu noņemšanai no kontroles, negrozot protokollēmumu. MK kārtības ruļļa 214.punkts noteic, ka „Ministru prezidents pēc iesniedzēja rakstiska priekšlikuma izvērtēšanas pieņem lēmumu par aktualitāti zaudējušo uzdevumu noņemšanu no kontroles.” Praksē ministrijas bieži sagatavo grozījumus protokollēmumos, lai noņemtu no kontroles uzdevumus, kas ir izpildīti vai arī nav izpildīti, bet to izpilde vairs nav aktuāla. Vadoties no MK kārtības ruļļa 214.punkta, šajā gadījumā ministru prezidents var dot rīkojumu noņemt uzdevumu no kontroles, negrozot protokollēmumu un pamatojoties uz ministrijas argumentētu vēstuli.
3. Ja tomēr nepieciešams mainīt protokollēmuma saturu (nepieciešams būtisks termiņa pagarinājums, mainās par uzdevuma izpildi atbildīgā institūcija utml.), protokollēmumā dotā uzdevuma saturu vai izpildes termiņu varētu mainīt tikai ar jaunu protokollēmumu. Šāda izvēle būtu pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos, tā nav pārvēršama par sistēmu.
Nav lietderīgi virzīt protokollēmuma projektu kā atsevišķu tiesību aktu, ievērojot MK kārtības rullī noteikto procedūru tiesību aktu projektu virzībai. Nav lietderīgi visus šādus protokollēmumu projektus saskaņot ar Tieslietu un Finanšu ministriju, jo vairākumā gadījumu tie neskar ne tiesību sistēmu, ne valsts budžetu.
Šāda satura protokollēmumus varētu iesniegt Valsts kancelejā tieši un izskatīt Ministru kabineta sēdē atsevišķā sadaļā, piemēram, sadaļā „Dažādi”. Ministrijai noteikti jāiesniedz pamatojums protokollēmuma projektam (paskaidrojuma raksta vai pavadvēstules veidā). Valsts kancelejas uzdevums, savukārt, būtu izvērtēt argumentācijas pamatotību un nepieļaut termiņu pagarināšanu bez objektīvas vajadzības. Šie protokollēmumu projekti būtu pieejami e-portfelī pirms Ministru kabineta sēdes un visas ieinteresētās ministriju amatpersonas varētu ar tiem iepazīties. Ja kāda ministrija konstatētu, ka protokollēmuma projekts skar tās intereses, attiecīgais ministrs var izteikt iebildumus Ministru kabineta sēdē. Ja tomēr nepieciešama lielāka valsts institūciju iesaiste ierēdniecības līmenī, ir izvērtējams, vai šos protokollēmumu projektus pirms tam neizskatīt valsts sekretāru sanāksmē līdzīgi kā nākošās nedēļas Ministru kabineta darba kārtību.
Šādi protokollēmumi varētu tikt formulēti nevis kā grozījumi tiesību aktā, bet gan lēmuma viedā. Piemēram, „pagarināt protokollēmumā Z noteikto likumprojekta Y iesniegšanas termiņu līdz 01.09.2005.”
Arī NAISā pie Ministru kabineta sēdes protokolēmuma iespējams ietvert atsauci piezīmes veidā uz citu protokollēmumu, kurš, piemēram, maina uzdevuma izpildes termiņu.
Tieslietu ministrijas
valsts sekretāra vietniece Inese Nikuļceva
2005. gada 23. maijā
|
