Priekšlikumu un sūdzību likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) iestāde – ikviena valsts iestāde vai persona, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas;
2) sūdzība – privātpersonas iesniegums, kurā privātpersona izsaka aizrādījumu iestādei par tās darbību;
3) priekšlikums – privātpersonas iesniegums, kurā privātpersona izsaka ierosinājumu iestādei.
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt privātpersonas (fiziskas personas vai privāto tiesību juridiskas personas) līdzdalību valsts pārvaldē, vēršoties ar sūdzībām un priekšlikumiem.
3.pants. Likuma darbība
(1) Likums nosaka kārtību, kādā iestādes saņem un izskata privātpersonas sūdzību un priekšlikumu, kā arī sniedz atbildi uz to.
(2) Šis likums neattiecas uz:
1) informācijas pieprasījumu saņemšanas un izskatīšanas, kā arī informācijas sniegšanas kārtību, ko nosaka Informācijas atklātības likums;
2) iesniegumu izskatīšanu administratīvās lietas sakarā, ko nosaka Administratīvā procesa likums.
4.pants. Tiesības vērsties ar sūdzību un priekšlikumu
Jebkurai privātpersonai ir tiesības vērsties iestādē ar sūdzību un priekšlikumu.
5.pants. Sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas pamatprincipi
(1) Iestāde, izvērtējot sūdzību un priekšlikumu un lemjot par veicamajiem pasākumiem sūdzības un priekšlikumu sakarā, vadās no sabiedrības interesēm un labas pārvaldības principa.
(2) Iestāde sniedz atbildi uz sūdzību iespējami ātrā laikā.
(3) Iestāde, sniedzot atbildi uz sūdzību, vērtē tās saturu, nevis formu.
II nodaļa
Priekšlikuma saņemšanas un izskatīšanas kārtība
6.pants. Priekšlikuma iesniegšana
(1) Priekšlikumu iesniedz rakstveidā iestādei, kuras kompetencē ietilpst ar priekšlikumu saistīto jautājumu risināšana.
(2) Priekšlikumā norāda priekšlikuma saturu un pamatojumu;
(3) Priekšlikumā var norādīt šādu informāciju:
1) priekšlikuma iesniedzēju (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, adrese, kā arī citas ziņas, kas palīdz ar viņu sazināties; juridiskajai personai – nosaukums un adrese);
2) juridisku pamatojumu.
7.pants. Priekšlikuma izskatīšana
(1) Iestāde saņemto priekšlikumu reģistrē, izvērtē un atbilstoši nepieciešamībai izmanto to turpmākajā darbībā.
(2) Ja priekšlikums attiecas uz citu iestādi, iestāde, kas saņēma priekšlikumu, nekavējoties pārsūta to kompetentajai iestādei un informē par to privātpersonu.
(3) Personai ir tiesības saņemt informāciju par priekšlikuma turpmāko izmantošanu Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.
III nodaļa
Sūdzības saņemšanas un izskatīšanas, kā arī atbildes sniegšanas kārtība
8.pants. Sūdzības iesniegšana
(1) Sūdzību iesniedz mutvārdos vai rakstveidā iestādei, kuras kompetencē ietilpst ar sūdzību saistītā jautājuma risināšana.
(2) Sūdzībā norāda šādu informāciju:
1) sūdzības iesniedzēju (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, adrese, kā arī vai citas ziņas, kas palīdz ar viņu sazināties; juridiskajai personai – nosaukums un adrese);
2) konkrētu sūdzību un pamatojumu.
9.pants. Sūdzības izskatīšana un saturs
(1) Saņemot sūdzību mutvārdos, iestāde to noformē rakstveidā.
(2) Iestāde saņemto sūdzību reģistrē, izvērtē un atbilstoši nepieciešamībai izmanto to turpmākajā darbībā.
(3) Iestāde, sniedzot atbildi uz sūdzību pēc būtības, norāda uz juridiskiem apsvērumiem, kas ir par pamatu iestādes uzsāktajiem pasākumiem vai arī bezdarbībai sūdzības sakarā.
(4) Iestāde atbildi uz sūdzību sniedz rakstveidā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no sūdzības reģistrēšanas brīža.
(5) Ja sūdzība attiecas uz citu iestādi, iestāde, kas saņēma sūdzību, pārsūta to kompetentajai iestādei un informē par to privātpersonu ne vēlāk kā septiņu dienu laikā. Šajā gadījumā atbildes sniegšanas termiņš tiek skaitīts no dienas, kad pirmā iestāde ir reģistrējusi sūdzību.
(6) Iestāde par ar sūdzības izskatīšanu saistītajiem pasākumiem un to rezultātiem informē sūdzības iesniedzēju ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc attiecīgo pasākumu pabeigšanas.
10.pants. Sūdzības atstāšana bez izskatīšanas
Iestāde informē privātpersonu, ka neatbildēs uz sūdzību pēc būtības, ja:
1) sūdzības saturs ir klaji aizskarošs;
2) atbilde uz sūdzību ir iepriekš sniegta, un sekojošās sūdzības saturs nesatur būtiskas izmaiņas attiecībā uz tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem;
3) sūdzība nav saistīta ar valsts publisko funkciju un uzdevumu izpildi.
IV nodaļa
Apmeklētāju pieņemšana
11.pants. Apmeklētāju pieņemšanas kārtība
(1) Apmeklētāju pieņemšanas laiku un kārtību nosaka iestādes vadītājs. Informācijai par pieņemšanas laikiem un kārtībai ir jābūt pieejamai iestādē (telpā, kas ir pieejama jebkuram iestādes apmeklētajam) un tās oficiālajā interneta mājas lapā.
(2) Iestāde nodrošina, ka apmeklētāji tiek pieņemti periodiski, taču ne retāk kā reizi mēnesī.
Pārejas noteikums
Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” (Latvijas Vēstnesis, 05.11.1994., 130 nr., 04.11.1999., 388/389 nr., 05.04.2001., 10 nr.).
Likums stājas spēkā 2005.gada __._______.
Ministre |
Valsts sekretārs |
Juridiskā dienesta vadītāja |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
S. Āboltiņa |
M.Bičevskis |
I. Nikuļceva |
I.Brazauska |
K.Jarinovska |
02.08.2005 15:32 666 7036781 kristine.jarinovska@tm.gov.lv
Priekšlikumu un sūdzību likuma projekta Anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
1994. gada 27. oktobrī pieņemtais likums „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” tika izdots ar mērķi nodrošināt Latvijas Republikas Satversmes 104.pantā noteiktās tiesības „vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības”. Tā regulējums attiecas uz visa veida valsts un pašvaldību iestādes saņemtajiem iesniegumiem, t.sk. arī uz informācijas pieprasījumiem un iesniegumiem, kas ir vērsti uz administratīvā akta izdošanu vai faktiskās rīcības veikšanu.
1998. gada 29. oktobrī ar Informācijas atklātības likuma pieņemšanu no likumā „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” regulējamo jautājumu loka faktiski pazuda tie iesniegumi, kas ir informācijas pieprasījumi. Savukārt līdz ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos 2004. gada 1. februāri likumā „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” regulējamo jautājumu loks būtiski samazinājās, jo Administratīvā procesa likums noteica iesniegumu, kuru rezultātā tiek uzsākts administratīvais process iestādē.
Lai apzinātu tos jautājumus, kurus joprojām regulē likums „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”, un lai noskaidrotu nepieciešamību izdarīt izmaiņas normatīvajā regulējumā, ministru prezidents 2004. gada 25. februārī ar rīkojumu Nr. 71 „Par darba grupu privātpersonu iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtības regulējuma pilnveidošanai” izveidoja darba grupu, kuras vadību uzticēja Tieslietu ministrijai. Pēc rūpīgas Latvijas Republikas tiesiskās situācijas un ārvalstu pieredzes analīzes, darba grupa nonāca pie šādiem secinājumiem: 1) tikai likums „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” paredz, ka valsts un pašvaldību iestādei, nodrošinot Satversmes 104. pantā ietvertās tiesības, ir pienākums izskatīt tos iesniegumus, kas ir sūdzības un priekšlikumi; 2) likuma „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” sākotnējais mērķis – radīt vispārīgu regulējumu iesniegumu izskatīšanai valsts un pašvaldību iestādēs – vairs nav aktuāls, jo tādu iesniegumu kā informācijas pieprasījumu un iesniegumu, kuru rezultātā iestādē tiek uzsākts administratīvais process, izskatīšana ir detalizēti noregulēta Informācijas atklātības likumā un Administratīvā procesa likumā. Turklāt, ņemot vērā Informācijas atklātības likumā un Administratīvā procesa likumā iestrādātos atšķirīgos mērķus un iesniegumu izskatīšanas kārtību, likums „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” principā vairs nevar pretendēt uz to, ka tas būtu uzskatāms par „jumta likumu” iesniegumu izskatīšanai valsts un pašvaldību iestādēs; 3) ņemot vērā likuma „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” sākotnējo mērķi, likums „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” nepietiekami detalizēti regulē sūdzību un priekšlikumu jautājumus, kā rezultātā vairākas personas ļaunprātīgi izmanto likumu „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”, tādējādi būtiski kavējot un traucējot valsts un pašvaldību iestāžu darbību; 4) ņemot vērā nepieciešamību pārstrādāt likumu „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” pēc būtības, ir nepieciešams jauns likums par sūdzībām un priekšlikumiem, tāpat ir nepieciešams izdarīt grozījumus Informācijas atklātības likumā, paredzot informācijas izsniegšanas termiņus, kā arī paplašinot jēdziena „informācija” saturu, proti, atsevišķos gadījumos attiecinot to arī uz nedokumentētu informāciju.
Izstrādājot Priekšlikumu un sūdzību likuma projektu (turpmāk – Likumprojekts), darba grupa konstatēja, ka Latvijas Republikā ieviestā sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība ir unikāla un raksturīga tikai postpadomju valstīm. Citas valstis vai nu vispār neatzīst tā sauktās petīcijas tiesības, proti, tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādē ar sūdzību un priekšlikumu par jebko, kas ir saistīts ar valsts pārvaldi, t.sk. arī par jautājumiem, kas personu tieši neskar, par ko personai nevar būt arī netiešas intereses un kā rezultātā persona bieži vien negūst ne tiešu, ne arī netiešu labu, piemēram, personai adresēta administratīvā akta veidā, vai nu, ja arī atzīst, tad sūdzību un priekšlikumu uzklausīšanu uztic atsevišķam veidojumam – ombudam. Tomēr, neskatoties uz to, ka citās valstīs, izņemot postpadomju valstis, izpratne par priekšlikumiem un sūdzībām un to izskatīšanas kārtību ir atšķirīga, darba grupa uzskatīja, ka Latvijas Republikas tiesiskā sistēma tāpēc nebūtu maināma. Tieši pretēji – izpratne par sūdzībām un priekšlikumiem un to lomu valsts pārvaldē būtu jāsaglabā un jānostiprina. To arī darba grupa centās izdarīt Likumprojektā. |
2. Normatīvā akta projekta būtība |
Likumprojekts pilnībā novērš darba grupas konstatētās problēmas un tiesību normu kolīzijas, kas ir atklātas, piemērojot likumu „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”. Likumprojekts ievieš jaunu mūsdienīgu kārtību sūdzību un priekšlikumu izskatīšanai. Proti:
Likumprojekts precizē jēdzienu „sūdzība” un „priekšlikums” saturu, tādējādi nošķirot to no citiem iesniegumu veidiem. Ar sūdzību likumprojekts saprot tādu privātpersonas iesniegumu, kur privātpersona izsaka aizrādījumu iestādei par tās darbību. Savukārt ar priekšlikumu likumprojekts saprot tādu privātpersonas iesniegumu, kurā privātpersona izsaka ierosinājumu iestādei. Tāpat Likumprojekts, atsaucoties uz vairākos zinātniskos pētījumos izdarītajiem aizrādījumiem (Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts, Informācijas pieejamība Latvijā: Tiesību aktu izvērtējums, jur.red. M.Mits. Pieejams: http://www.humanrights.lv/frames_l.htm?menu/hri_l.htm, Sabiedrība par atklātību – DELNA, Austere, L., Informācijas pieejamība valsts un pašvaldību iestādēs, Rīga, 2003. Pieejams: http://test.delna.lv/uploads/Petijumi_9.pdf, Sabiedrība par atklātību – DELNA, Informācijas pieejamība valsts un pašvaldību iestādēs, Rīga, 2000. Pieejams: http://www.delna.lv/?sec=94 ), ir precizējis arī jēdziena „iestāde” saturs. Rezultātā Likumprojekts attiecas uz visiem, kas īsteno valsts pārvaldi.
Atkarībā no tā, kāds ir iesnieguma saturs – sūdzība vai priekšlikums, – ir atkarīga arī iestādes rīcība. Priekšlikuma saņemšanas gadījumā iestādes pienākums ir to izvērtēt un atbilstoši nepieciešamībai to izmantot turpmākajā darbībā. Informāciju par to, vai un kā iestāde ir izmantojusi attiecīgo priekšlikumu, ir saņemama atbilstoši Informācijas atklātības likumam.
Sūdzības saņemšanas gadījumā iestādei ne tikai ir jāizvērtē attiecīgā sūdzība, bet arī jāveic nepieciešamās darbības, lai novērstu sūdzībā norādīto. Informāciju par iestādes uzsāktajiem pasākumiem sniedz ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Savukārt informāciju par pasākumu rezultātiem sniedz pēc attiecīgo rezultātu sasniegšanas. Idejas pamatā ir prakse, kas pierāda, ka bieži vien uz sūdzībā norādīto nav iespējams reaģēt un vēl arī sniegt informāciju par attiecīgo reakciju 15 dienu laikā. Tāpat prakse pierāda, ka sūdzībā norādītā novēršana un informēšana par to nav iespējama arī 30 dienu laikā. Piemēram, Rīgas pilsētas iedzīvotāju neapmierinātība, kas izpaužas sūdzību veidā, ar Rīgas pilsētas slikto smaržu atsevišķos rajonos, nav iespējams novērst ne 15, ne arī 30 dienu laikā. Maksimums, ko šajā laika periodā ir iespējams izvērtēt, vai iestāde, kam ir sūdzējušies, spēj ko darīt šajā sakarā un ja spēj, tad kā tas ir sasniedzams. Tomēr rezultāts, piemēram, normatīvā akta pieņemšana par slikto smaržu Rīgas pilsētā būs iespējama krietni vēlāk. Tādējādi, lai, no vienas puses, nodrošinātu privātpersonas tiesības piedalīties valsts pārvaldē un izteikties par jautājumiem, kas viņai ir svarīgi, un lai, no otras puses, nodrošinātu, ka iestāžu darbs netiek nepamatoti kavēts, rakstot atbildes uz iesniegumiem, kurus pēc būtības nav iespējams ne izskatīt, ne arī ko būtisku izdarīt sūdzības sakarā tik īsā laikā, Likumprojektā ir noteikts, ka iestāde sniedz divas atbildes. Pirmajā atbildē, kas tiek sniegta ne vēlāk kā 30 dienu laikā, informē par uzsāktajiem pasākumiem sūdzības sakarā. Otrajā atbildē, kas tiek sniegta pēc pasākumu sūdzības sakarā pabeigšanas, norāda iestādes veikto pasākumu rezultātus.
Likumprojekts paredz tiesības iestādei neatbildēt uz sūdzību pēc būtības, ja sūdzības saturs ir klaji aizskarošs, atbilde ir jau sniegta vai sūdzība nav saistīta ar valsts publisko funkciju un uzdevumu izpildi. Šādas tiesības iestādei darba grupa uzskatīja par nepieciešamām, tāpēc, lai nepieļautu petīcijas tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, kas ne tikai kavē iestādes darbu, bet arī faktiski traucē citām privātpersonām īstenot savas petīcijas tiesības.
Likumprojekts saglabā apmeklētāju pieņemšanas pienākumu ar to atrunu, ka to, kas pieņem un kā pieņem, nosaka iestādes vadītājs. |
3. Cita informācija |
Darba grupas sastāvs atbilstoši ministru prezidenta 2004. gada 11. decembra rīkojumam Nr. 540 „Grozījumi Ministru prezidenta 2004.gada 25.februāra rīkojumā Nr.71 „Par darba grupu privātpersonu iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtības regulējuma pilnveidošanai”” ir šāds: darba grupas vadītāja – I.Juhansone (Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece), darba grupas locekļi – J.Briede (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senatore), V.Dadeka (Nejēdzību novēršanas biroja vadītāja), A.Dravnieks (Latvijas Universitātes lektors), I.Gūtmane (Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta juriskonsulte), K.Jarinovska (Tieslietu ministrijas Metodoloģijas un sistematizācijas departamenta direktore), M.Knoks (Valsts civildienesta pārvaldes Civildienesta kontroles departamenta vadītājs), I.Mieze (Tieslietu ministrijas valsts sekretāra ārštata padomniece), R.Putnis (sabiedriskās organizācijas „Sabiedrība par atklātību – Delna” valdes priekšsēdētājs), A.Remesovs (Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks).
|
I. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi
|
Likumprojekts makroekonomisko vidi neietekmē. |
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Likumprojekts uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu neietekmē. |
3. Sociālo seku izvērtējums |
Likumprojekts nerada sociālas sekas. |
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojekts nerada ietekmi uz vidi. |
5. Cita informācija |
Nav |
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|
(tūkst. latu) |
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Nav |
Nav |
Nav |
Nav |
Nav |
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
Nav |
Nav |
Nav |
Nav |
Nav |
3. Finansiālā ietekme |
Nav |
Nav |
Nav |
Nav |
Nav |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Nav |
Nav |
Nav |
Nav |
Nav |
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Nav |
Nav |
Nav |
Nav |
Nav |
6. Cita informācija
|
Nav |
Nav |
Nav |
Nav |
Nav |
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.
Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Papildus ir jāsagatavo grozījumi Informācijas atklātības likumā.
Likumprojekts neparedz Ministru kabinetam tiesības izdot noteikumus.
Likumprojekts paredz iestāžu vadītājiem pienākumu noteikt apmeklētāju pieņemšanas laikus un kārtību. |
2. Cita informācija |
Tā kā līdz ar Likumprojekta spēkā stāšanos zaudēs spēku likums „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”, zaudēs spēku Ministru kabineta 1995. gada 18. maija noteikumi Nr.99 „Noteikumi par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu lietvedību valsts un pašvaldību institūcijās”. |
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts |
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Likumprojektā ietvertās normas nav saistītas ar Latvijas Republikas uzņemtām saistībām pret Eiropas Savienību. |
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Likumprojektā ietvertās normas nav saistītas ar Latvijas Republikas uzņemtām saistībām pret citām starptautiskajām organizācijām. |
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Likumprojektā ietvertās normas nav saistītas ar saistībām, kas izriet no Latvijas Republikai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem. |
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju |
Likumprojekts nav saistīts ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem vai citiem tās tiesību avotiem. |
2.tabula |
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst) |
Komentāri |
|
|
|
|
|
5. Cita informācija |
Nav |
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu |
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas |
Likumprojekta izstrādē tika iesaistīts biedrības „Sabiedrība par atklātību – Delna” pārstāvis. |
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Likumprojekta izstrādē iesaistītā biedrība „Sabiedrība par atklātību – Delna” atbalsta Likumprojektu. |
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
Par likumprojektu un tā saturu nav notikuši informēšanas pasākumi vai sabiedriskās domas noskaidrošana. |
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
Likumprojekta izstrādē nebija pieaicināti starptautiski konsultanti. |
5. Cita informācija |
Likumprojekta izstrādē tika izmantoti šādi zinātniskie pētījumi un publikācijas:
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts, Informācijas pieejamība Latvijā: Tiesību aktu izvērtējums, jur.red. M.Mits. Pieejams: http://www.humanrights.lv/frames_l.htm?menu/hri_l.htm,
Sabiedrība par atklātību – DELNA, Austere, L., Informācijas pieejamība valsts un pašvaldību iestādēs, Rīga, 2003. Pieejams: http://test.delna.lv/uploads/Petijumi_9.pdf,
Sabiedrība par atklātību – DELNA, Informācijas pieejamība valsts un pašvaldību iestādēs, Rīga, 2000. Pieejams: http://www.delna.lv/?sec=94,
Jarinovska, K., Par informācijas atklātību Latvijā. Latvijas Vēstnesis. 2002.19.novembris,
Jarinovska, K., Par informācijas atklātības kontroli. Latvijas Vēstnesis. 2002.12.novembris,
Jarinovska, K., Par informācijas atklātību. Latvijas Vēstnesis. 2002.5.novembris,
Jarinovska, K., Par atklātību un informāciju, un tās pieejamību administratīvajā procesā. Latvijas Vēstnesis. 2001.18.decembris. |
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Likumprojekta īstenošana tāpat kā likuma „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” īstenošana ir atkarīga no visām iestādēm, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas. Likumprojekta izpildei nav nepieciešama jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo funkciju paplašināšana. |
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Sabiedrība par Likumprojektu tiks informēta ar oficiālā laikraksta „Latvijas Vēstnesis” starpniecību. Tāpat ir plānots ievietot skaidrojošo informāciju par Likumprojektu un tā piemērošanu oficiālā laikraksta „Latvijas Vēstnesis” pielikumā „Jurista vārds” un Tieslietu ministrijas oficiālajā mājas lapā http://www.tm.gov.lv. |
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Ja netiks ievērotas Likumprojekta prasības, persona varēs vērsties augstākā iestādē vai tiesā Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā. Tāpat, ja persona uzskatīs, ka Likumprojektā ietvertās normas pārkāpj Satversmē noteiktās tiesības, indivīds var vērsties Satversmes tiesā. |
4. Cita informācija |
Nav |
Ministre |
Valsts sekretārs |
Juridiskā dienesta vadītāja |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
S. Āboltiņa |
M.Bičevskis |
I. Nikuļceva |
I.Brazauska |
K.Jarinovska |
02.08.2005 17:44 2079 7036781 kristine.jarinovska@tm.gov.lv
|