|
24.02.2011.
Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksmei
Labklājības ministrija ierosina mainīt pašlaik pastāvošo juridisko praksi, atbilstoši kurai ir jāizstrādā jauns Ministru kabineta noteikumu projekts, ja spēkā esošus Ministru kabineta noteikumus ir nepieciešams grozīt, papildinot ar jaunu (papildu) izdošanas pamatu un tam atbilstošām tiesību normām.
Saskaņā ar likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 10.pantu Ministru kabineta noteikumi zaudē spēku, ja spēku zaudē likuma norma, kas pilnvarojusi Ministru kabinetu izdot attiecīgos noteikumus. Situācijā, kad likumdevējs pieņem jaunu deleģējošu tiesību normu, uz kuras pamata būtu veicami grozījumi spēkā esošos Ministru kabineta noteikumos, nevar uzskatīt, ka ir iestājies iepriekš minētajā likumā noteiktais gadījums, jo:
1) grozījumi Ministru kabineta noteikumos vai jebkurā citā normatīvajā aktā ir patstāvīgs normatīvs akts, kurš ir izdots, pamatojoties uz spēkā esošu deleģējumu augstāka juridiskā spēka tiesību normā;
2) likuma norma vai normas, uz kuru pamata Ministru kabineta noteikumi izdoti, nav zaudējušas spēku;
3) kaut arī Ministru kabineta noteikumu konsolidētajai versijai kā pieņemšanas datums uzrādīsies noteikumu sākotnējās pieņemšanas datums, kas būs senāks par jaunās deleģējošās normas pieņemšanas datumu, tam nav juridiskas nozīmes, ņemot vērā, ka normatīvo aktu konsolidētajai versijai ir tikai informatīva nozīme. Turklāt jau šobrīd, piemēram, veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos atbilstoši tam pašam sākotnējam deleģējumam, noteikumu konsolidētā versija tiek veidota ar noteikumu sākotnējo pieņemšanas datumu un tajā laikā amatā esošā Ministru prezidenta un ministra parakstiem, kaut arī grozījumus jau paraksta citas amatpersonas.
Mainot pastāvošo juridisko praksi un atsakoties no prasības izstrādāt jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu, ja spēkā esošus Ministru kabineta noteikumus papildina ar jaunu (papildu) izdošanas pamatu un tam atbilstošām tiesību normām vai svītro kādu no normām – deleģēšanas pamatiem, bet pieļaujot grozījumu izdarīšanu Ministru kabineta noteikumu izdošanas pamatā, netiktu pārkāpts normatīvais regulējums attiecībā uz normatīvo aktu spēkā esamību, taču tiktu būtiski atvieglota un paātrināta Ministru kabineta noteikumu pieņemšana un likumdevēja dotā deleģējuma izpilde.
|
