|
|
|
Projekts
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS
2007. gada __. ___ Noteikumi Nr. __
Rīgā prot. Nr. __ __. §)
Tiesību aktu projektu sagatavošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Ministru
kabineta iekārtas likuma
14.panta pirmās daļas 3.punktu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka valsts pārvaldes tiesību aktu projektiem piemērojamās prasības.
2. Tiesību akta projektam jāatbilst Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme), vispārējiem tiesību principiem, Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un citiem augstāka juridiska spēka normatīviem aktiem, kā arī tiesību sistēmai kopumā.
3. Tiesību akta projekta tekstu raksta:
3.1. viennozīmīgu un skaidru;
3.2. lakonisku;
3.3. ievērojot valsts valodas literārās normas, juridisko terminoloģiju, pareizrakstības un gramatisko normu prasības;
3.4. tiesību aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes.
4. Normatīvā akta projektā neietver normas, kas:
4.1. ir deklaratīvas;
4.2. dublē vispārējās un speciālās tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu;
4.3. dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.
5. Šo noteikumu normas nepiemēro, ja to piemērošanas rezultāts ir acīmredzami nelietderīgs.
2. Likumprojektiem piemērojamās prasības
2.1. Likumprojekta nosaukums
6. Likumprojekta nosaukumu veido pēc iespējas īsu un atbilstošu likumprojekta saturam.
7. Likumprojekta nosaukumu veido no vārdiem, kas atklāj likuma saturu, un noslēdz ar vārdu "likums".
8. Ja, izmantojot šo noteikumu 7.punktā noteikto paņēmienu, nav iespējams izveidot stilistiski pareizu likuma nosaukumu, likumprojekta nosaukumu sāk ar ievada vārdu "par" un noslēdz ar vārdiem, kas atklāj likuma saturu. Vārdu "likums" nosaukumā neietver.
9. Ja likumprojekts apstiprina starptautisku līgumu, tā nosaukumu sāk ar vārdu "par" un noslēdz ar starptautiskā līguma nosaukumu akuzatīvā.
10. Ja likumprojekts groza citu likumu, tā nosaukumu sāk ar vārdu "grozījumi" ("grozījums") un noslēdz ar grozāmā likuma nosaukumu lokatīvā. Ja grozāmā likuma nosaukums sākas ar vārdu "par", likumprojekta nosaukumā raksta vārdu "grozījumi" ("grozījums"), vārdu "likums" lokatīvā un grozāmā likuma nosaukumu pēdiņās.
11. Ja likumprojekts atzīst citu likumu par spēku zaudējušu, tā nosaukumā secīgi raksta:
11.1. vārdu "par";
11.2. spēku zaudējušā likuma nosaukumu ģenitīvā;
11.3. vārdus "atzīšanu par spēku zaudējušu".
12. Ja likumprojekts atceļ citu likumu, tā nosaukumā secīgi raksta:
12.1. vārdu "par";
12.2. atceļamā likuma nosaukumu ģenitīvā;
12.3. vārdu "atcelšanu".
13. Ja šo noteikumu 11. un 12.punktā minēto likumu nosaukumi sākas ar vārdu "par", šo noteikumu 11.2. un 12.2.apakšpunktā minēto vārdu vietā raksta vārdu "likums" ģenitīvā un attiecīgā likuma nosaukumu pēdiņās.
2.2. Likumprojekta teksta iedalījums
14. Likumprojekta teksta iedalījuma pamatvienība ir pants.
15. Likumprojekta pantu, ja nepieciešams, iedala daļās. Ja panta daļā ietverts uzskaitījums, daļu var iedalīt punktos, katru uzskaitījuma vienību rakstot atsevišķā punktā. Punktam var būt apakšpunkti.
16. Ja likumprojekta pantiem ir nosaukumi, tos raksta aiz panta numura un vārda "pants".
17. Grozījumu likuma projekta pantiem nosaukumus neraksta.
18. Likumprojekta pantus, kas attiecas uz vienu regulējamo jautājumu, ja nepieciešams, apvieno nodaļās. Nodaļas, ja nepieciešams, apvieno sadaļās. Ja nepieciešams uzlabot likuma teksta uztveramību un skaidrību, likumprojektā veido vēl lielāku iedalījuma vienību.
19. Likumprojekta sākuma pantos secīgi raksta:
19.1. likumā lietoto terminu skaidrojumu, ja nepieciešams;
19.2. likuma mērķi;
19.3. likuma darbības jomu;
19.4. likuma galvenos principus un citus vispārīgus noteikumus, ja nepieciešams.
20. Ja likumprojekts sadalīts nodaļās šo noteikumu 19.punktā minētās normas ietver likumprojekta pirmajā nodaļā. Nodaļai raksta nosaukumu "Vispārīgie noteikumi".
21. Likumprojekta teksta iedalījuma vienības (turpmāk – vienības) apzīmē (numurē):
21.1. sadaļas – ar lielajiem latīņu alfabēta burtiem, neliekot aiz tiem punktu un rakstot vārdu "sadaļa";
21.2. nodaļas – ar romiešu cipariem, neliekot aiz tiem punktu un rakstot vārdu "nodaļa";
21.3. pantus – ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu un rakstot vārdu "pants";
21.4. panta daļas – ar arābu cipariem, liekot tos iekavās (ja pantam ir viena daļa, to nenumurē);
21.5. punktus – ar arābu cipariem, liekot aiz tiem iekavu;
21.6. apakšpunktus – ar mazajiem latīņu alfabēta burtiem, liekot aiz tiem iekavu.
22. Grozījumu likuma projekta pantus numurē ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu, aiz kura raksta grozījuma (panta) tekstu. Ja grozījums (pants) ir viens, to nenumurē.
23. Grozījumu likuma projekta panta daļas nenumurē un neapzīmē.
24. Likumprojektā, ja nepieciešams, raksta pārejas noteikumus. Pārejas noteikumos nosaka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno regulējumu.
25. Pārejas noteikumos neietver normas, kas darbojas pastāvīgi.
26. Pārejas noteikumus raksta likumprojekta beigās pirms likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās norādes.
27. Pārejas noteikumus iedala punktos. Pārejas noteikumu punktus numurē sākot ar skaitli viens, ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu.
28. Pārejas noteikumu punktus, ja nepieciešams, iedala apakšpunktos. Pārejas noteikumu apakšpunktus numurē ar arābu cipariem liekot aiz tiem iekavu.
29. Likumprojekta vienībai, kas ietver pārejas noteikumus, raksta nosaukumu "Pārejas noteikumi". Ja pārejas noteikums ir viens, raksta nosaukumu "Pārejas noteikums" un pārejas noteikumu nenumurē.
30. Likumprojektam, ja nepieciešams, veido pielikumus. Pielikumos ietver, piemēram, tabulas, kartes, plānus, paraugus, shēmas.
31. Likumprojekta pielikumus numurē ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu. Ja likumprojektam ir viens pielikums, to nenumurē.
32.1. pielikuma kārtas numuru arābu cipariem, liekot aiz tā punktu un vārdu "pielikums", ja likumprojektam ir vairāki pielikumi;
32.2. vārdu "pielikums", ja likumprojektam ir viens pielikums.
33. Ja šo noteikumu 32.punktā minētā likuma nosaukums sākas ar vārdu "par", katram likumprojekta pielikumam pirmās lapas augšējā labajā stūrī raksta vārdu "likums" ģenitīvā un likuma nosaukumu pēdiņās un:
33.1. pielikuma kārtas numuru arābu cipariem, liekot aiz tā punktu un vārdu "pielikums" vai;
33.2. vārdu "pielikums", ja likumprojektam ir viens pielikums.
2.3. Terminu skaidrošana likumprojektā
34. Likumprojektā terminus skaidro:
34.1. ja terminā izteiktajam jēdzienam ir īpaša nozīme regulējamās nozares ietvaros;
34.2. lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas.
35. Terminu skaidro, minot tajā izteiktā jēdziena būtiskās pazīmes.
36. Ja termina skaidrojumu ietver likumprojekta 1.pantā, katru terminu skaidro atsevišķā punktā.
37. Terminus skaidro alfabētiskā vai loģiskā secībā. Divi termini nevar viens otru savstarpēji skaidrot.
38. Likumprojekta teksta vienkāršošanai var lietot termina saīsinājumus. Saliktus terminus var saīsināt ar tā pamatvārdu vai pamatvārdiem. Termina saīsinājumu veido aiz saīsināmā termina iekavās ierakstīta frāze "turpmāk – " un termina saīsinājums.
2.4. Pilnvarojums Ministru kabinetam
39. Likumprojektā, ja nepieciešams, ietver pilnvarojumu Ministru kabinetam likuma izpildes nodrošināšanai izdot ārēju normatīvo aktu – noteikumus, iekšējo normatīvo aktu – instrukciju vai ieteikumus, vai apstiprināt iestādes nolikumu. Pilnvarojumā detalizēti nosaka Ministru kabineta noteikumu satura galvenos virzienus.
40. Ministru kabineta noteikumi detalizē likumā ietvertu regulējumu. Likumprojektā neietver pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus jautājumā, kas nav ietverts likumprojektā.
41. Pilnvarojumu izdot ārēju vai iekšēju normatīvo aktu veido:
41.1. frāze "Ministru kabinets nosaka" un noteikumu satura galveno virzienu apraksts vai;
41.2. noteikumu satura galveno virzienu apraksts un frāze "nosaka Ministru kabinets".
42. Pilnvarojumu izdot iekšēju normatīvo aktu veido:
42.1. frāze "Ministru kabinets nosaka" un iekšējā normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts vai;
42.2. iekšējā normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts un frāze "nosaka Ministru kabinets".
43. Pilnvarojumu apstiprināt iestādes nolikumu veido:
43.1. iestādes nosaukums ģenitīvā, vārds "nolikumu" un frāze "apstiprina Ministru kabinets";
43.2. frāze, kas ietver iestādes nosaukumu ģenitīvā un vārdus "darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums".
2.5. Likumprojektā ietvertais pilnvarojums valsts pārvaldes iestādei
45. Likumprojektā, ja nepieciešams, ietver pilnvarojumu valsts pārvaldes iestādei likuma izpildes nodrošināšanai izdot iekšēju normatīvo aktu – instrukciju vai ieteikumus.
46. Valsts pārvaldes iestādes iekšējs normatīvs akts detalizē likumā ietvertu regulējumu. Likumprojektā neietver pilnvarojumu valsts pārvaldes iestādei izdot iekšējo normatīvo aktu jautājumā, kas nav ietverts likumprojektā.
47. Pilnvarojumā detalizēti nosaka iekšējā normatīvā akta satura galvenos virzienus. Pilnvarojumu veido:
47.1. frāze, kas ietver valsts pārvaldes iestādes nosaukumu nominatīvā un vārdu "nosaka", un iekšējā normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts;
47.2. iekšējā normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts un frāze, kas ietver vārdu "nosaka" un valsts pārvaldes iestādes nosaukumu nominatīvā.
48. Iekšējā normatīvā akta satura galveno virzienu aprakstu veido precīzu un izsmeļošu. Šaubu gadījumā iekšējā normatīvā akta satura galveno virzienu apraktu tulko visšaurākajā nozīmē.
2.6. Atsauces
49. Likumprojekta tekstā, ja nepieciešams, raksta šādas atsauces:
49.1. atsauces uz citām likumprojekta vienībām (iekšējās atsauces);
49.2. atsauces uz citiem tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīviem aktiem.
50. Atsauci uz citām attiecīgā likumprojekta vienībām veido:
50.1. vārdi "šā likuma" un norāde uz attiecīgo likumprojekta vienību;
50.2. vārds "šā" ("šās") un norāde uz attiecīgo likumprojekta vienību.
51. Atsauci uz citiem tāda paša vai augstāka juridiskā spēka normatīviem aktiem veido:
51.1. norāde uz attiecīgā normatīvā akta nosaukumu attiecīgā locījumā, vai;
51.2. norāde uz attiecīgā normatīvā akta nosaukumu attiecīgā locījumā un norāde uz attiecīgā normatīvā akta vienību attiecīgā locījumā.
52. Likumprojektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu, kā arī uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā. Atsauce var norādīt uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā, ja tas stāsies spēkā pirms likumprojekta spēkā stāšanās vai vienlaicīgi ar to.
53. Likumprojektā, ja nepieciešams, raksta atsauci, kas norāda uz normatīviem aktiem noteiktā jomā.
2.7. Grozījumu izdarīšana likumā
54. Grozījumus likumā izdara ar atsevišķu likumu (turpmāk – grozījumu likums).
55. Ar grozījumu likumu groza
56. Grozījumus grozījumu likumā neizdara.
58. Grozījumu likuma projektam raksta ievaddaļu. Ievaddaļā secīgi raksta:
58.1. vārdu "izdarīt";
58.2. grozāmā likuma nosaukumu lokatīvā;
58.3. norādi uz likuma un tā grozījumu oficiālajām publikācijām periodiskajā izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs" iekavās (izdevuma nosaukums, attiecīgo izdevuma numuru izdošanas gadu un numuru uzskaitījums);
58.4. vārdus "šādus grozījumus" ("šādu grozījumu").
59. Ja grozāmā likuma nosaukums sākas ar vārdu "par", šo noteikumu 58.2. apakšpunktā minēto vārdu vietā raksta vārdu "likums" lokatīvā un grozāmā likuma nosaukumu pēdiņās.
60. Grozījumu likuma projektā, kas groza Satversmes, Civillikuma, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa un Sodu izpildes kodeksa normas šo noteikumu 58.3.apakšpunktā minēto norādi neraksta.
61. Grozījumu likuma projekta normas raksta atbilstoši grozāmo vienību secībai likumā, kurā izdara grozījumus.
62. Vienā grozījumu likuma projekta pantā ietver vienu grozījumu. Ja izdara vairākus grozījumus vienā grozāmā likuma pantā (panta daļā, punktā), tos apvieno vienā grozījumu likuma projekta pantā.
63. Grozījumu terminoloģiju, stilistiku un noformējumu veido atbilstoši grozāmā likuma terminoloģijai, stilistikai un noformējumam.
64. Ja likuma vienību izsaka jaunā redakcijā, secīgi raksta:
64.1. vārdu "izteikt";
64.2. norādi uz attiecīgo likuma vienību akuzatīvā;
64.3. vārdus "šādā redakcijā", liekot kolu;
64.4. attiecīgās likuma vienības jauno redakciju nākamajā rindkopā pēdiņās.
65. Ja likumu papildina ar jaunu vienību, secīgi raksta:
65.1. vārdu "papildināt";
65.2. norādi uz papildināmo likuma vienību akuzatīvā;
65.4. jaunās likuma vienības numuru akuzatīvā;
65.5. jaunās likuma vienības nosaukumu instrumentālī;
65.6. vārdus "šādā redakcijā", liekot kolu;
65.7. jaunās likuma vienības redakciju nākamajā rindkopā pēdiņās.
66. Jaunas vienības neraksta agrāk izslēgtu vienību vietā.
67. Ja likumu papildina ar jaunu vienību, kura pēc secības rakstāma starp esošām vienībām, veido prim vienību.
68. Prim apzīmējumu raksta arābu cipariem aiz likuma vienības numura (apzīmējuma) bez atstarpes augšējā reģistrā.
69. Ja likuma vienību papildina ar vārdu (skaitli, teikumu), secīgi raksta:
69.1. vārdu "papildināt";
69.2. norādi uz papildināmo likuma vienību akuzatīvā;
69.4. vārdus "ar vārdu(iem)" vai citu atbilstošu apzīmējumu;
69.5. papildinājuma redakciju pēdiņās.
70. Ja likuma vienībā aizstāj vārdu (skaitli, teikumu) vai vārdus (skaitļus, teikumus) ar citu vārdu (skaitli, teikumu) vai vārdiem (skaitļiem, teikumiem), secīgi raksta:
70.1. vārdu "aizstāt";
70.2. norādi uz likuma vienību (vienībām) lokatīvā, kurā izdarāmas izmaiņas;
70.3. vārdu "vārdu" ("skaitli", "teikumu") vai "vārdus" ("skaitļus", "teikumus") un aizstājamo vārdu vai vārdus, vai citu atbilstošu norādi pēdiņās;
70.4. vārdu "ar";
70.5. vārdu "vārdu" ("skaitli", "teikumu") vai "vārdiem" ("skaitļiem", "teikumiem") un aizstājošo vārdu vai citu atbilstošu grozījumu pēdiņās;
71. Ja vārds (skaitlis) vai vārdi (skaitļi) tiek aizstāts visā likuma tekstā, secīgi raksta:
71.1. vārdus "aizstāt visā likuma tekstā";
71.2. vārdu "vārdu" ("skaitli") vai "vārdus" ("skaitļus") un aizstājamo vārdu vai citu atbilstošu norādi pēdiņās;
71.3. vārdu "ar";
71.4. vārdu "vārdu" ("skaitli") vai "vārdiem" ("skaitļiem") un aizstājošo vārdu vai citu atbilstošu grozījumu pēdiņās;
72. Ja aizstājamais vārds lietots dažādos skaitļos (locījumos, dzimtēs) pēc aizstājamā un aizstājošā vārda iekavās raksta vārdus "attiecīgā skaitlī" ("attiecīgā locījumā", "attiecīgā dzimtē").
73. Ja izslēdz likuma vienību (vienības), secīgi raksta:
73.1. vārdu "izslēgt";
73.2. norādi uz likuma vienību (vienībām) akuzatīvā;
74. Ja izslēdz likuma vienībā (vienībās) vārdu (skaitli, teikumu) vai vārdus (skaitļus, teikumus), secīgi raksta:
74.1. vārdu "izslēgt";
74.2. norādi uz likuma vienību (vienībām) lokatīvā;
74.3. vārdu "vārdu" ("skaitli", "teikumu") vai "vārdus" ("skaitļus", "teikumus") un izslēdzamo vārdu vai citu atbilstošu grozījumu pēdiņās.
2.8. Likuma atzīšana par spēku zaudējušu vai likuma atcelšana
75. Spēkā esošu likumu par spēku zaudējušu atzīst:
75.1. ar atsevišķu likumu;
75.2. ar cita likuma pārejas noteikumu.
76. Ja likumu atzīst par spēku zaudējušu ar atsevišķu likumu, likumprojektā secīgi raksta:
76.2. spēku zaudējušā likuma nosaukumu akuzatīvā;
76.3. norādi uz likuma un tā grozījumu oficiālajām publikācijām periodiskajā izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs" iekavās (izdevuma nosaukums, attiecīgo izdevuma numuru izdošanas gadu un numuru uzskaitījums).
77. Ja likumu atzīst par spēku zaudējušu ar cita likuma pārejas noteikumu, pārejas noteikumā secīgi raksta:
77.2. spēku zaudējušā likuma nosaukumu nominatīvā;
77.3. norādi uz likuma un tā grozījumu oficiālajām publikācijām periodiskajā izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs" iekavās (izdevuma nosaukums, attiecīgo izdevuma numuru izdošanas gadu un numuru uzskaitījums).
78. Ja spēku zaudējošā likuma nosaukums sākas ar vārdu "par", šo noteikumu 76.2. un 77.2. apakšpunktā minēto vārdu vietā raksta vārdu "likums" attiecīgā locījumā un spēku zaudējošā likuma nosaukumu pēdiņās.
79. Ja atceļ spēkā nestājušos likumu, šo noteikumu 76.1. un 77.1. apakšpunktā noteikto vārdu vietā attiecīgi raksta vārdu "atcelt" vai vārdus "ar šā likuma spēkā stāšanos ir atcelts".
3. Ministru kabineta noteikumu projektiem piemērojamās prasības
3.1. Ministru kabineta noteikumu projekta nosaukums
81. Noteikumu projekta nosaukumu veido no vārdiem, kas atklāj noteikumu saturu, un noslēdz ar vārdu "noteikumi", "nolikums", "kārtība" vai "prasības".
82. Ja, izmantojot šo noteikumu 81.punktā noteikto paņēmienu, nav iespējams izveidot stilistiski pareizu noteikumu nosaukumu, nosaukumu sāk ar ievada vārdu "par" un noslēdz ar vārdiem, kas atklāj noteikumu saturu.
83. Ja noteikumu projekts pieņem un apstiprina starptautisku līgumu, tā nosaukumu sāk ar vārdu "par" un noslēdz ar starptautiska līguma nosaukumu akuzatīvā.
84. Noteikumu projekta, kas groza citus noteikumus, nosaukumā secīgi raksta:
84.1. vārdu "grozījumi" ("grozījums") nominatīvā;
84.2. vārdus "Ministru kabinets" ģenitīvā;
84.3. grozāmo noteikumu izdošanas datumu ģenitīvā;
84.4. vārdu "noteikumi" lokatīvā;
84.5. saīsinājumu vārdam "numurs" – "Nr.";
84.6. grozāmo noteikumu numuru;
84.7. grozāmo noteikumu nosaukumu pēdiņās.
85. Noteikumu projekta, kas atzīst citus noteikumus par spēku zaudējušiem, nosaukumā secīgi raksta:
85.1. vārdu "par";
85.2. vārdus "Ministru kabinets" ģenitīvā;
85.3. spēku zaudējušo noteikumu izdošanas datumu ģenitīvā;
85.4. vārdu "noteikumi" ģenitīvā;
85.5. saīsinājumu vārdam "numurs" – "Nr.";
85.6. spēku zaudējušo noteikumu numuru;
85.7. spēku zaudējušo noteikumu nosaukumu pēdiņās;
85.8. vārdus "atzīšanu par spēku zaudējušiem".
86. Noteikumu projekta, kas atceļ citus noteikumus, nosaukumā secīgi raksta:
86.1. vārdu "par";
86.2. vārdus "Ministru kabineta" ģenitīvā;
86.3. atceļamo noteikumu izdošanas datumu ģenitīvā;
86.4. vārdu "noteikumi" ģenitīvā;
86.5. saīsinājumu vārdam "numurs" – "Nr.";
86.6. atceļamo noteikumu numuru;
86.7. atceļamo noteikumu nosaukumu pēdiņās;
86.8. vārdu "atcelšanu".
87. Aiz noteikumu projekta nosaukuma paredz vietu, norādei uz Ministru kabineta sēdes protokola numuru un paragrāfa numuru, kurā apstiprināti noteikumi.
3.2. Norādes uz noteikumu izdošanas tiesisko pamatu
88. Aiz noteikumu projekta norādes vietas uz Ministru kabineta sēdes protokola numuru un paragrāfa numuru, raksta norādi, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti. Norādē secīgi raksta:
88.1. vārdus "izdoti saskaņā ar";
88.2. likuma nosaukumu ģenitīvā;
88.3. likuma vienību uzskaitījumu, kurās Ministru kabinets pilnvarots izdot attiecīgus noteikumus.
89. Ja likuma nosaukums sākas ar vārdu "par", šo noteikumu 88.2.apakšpunktā minēto vārdu vietā raksta vārdu "likums" ģenitīvā un attiecīgā likuma nosaukumu pēdiņās.
3.3. Noteikumu projekta teksta iedalījums
90. Noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta:
90.1. vārdus "noteikumi nosaka";
90.2. likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam.
91. Noteikumu projekta teksta iedalījuma pamatvienība ir punkts
92. Ja punktā ietverts uzskaitījums, punktu var iedalīt apakšpunktos. Katru uzskaitījuma vienību raksta atsevišķā apakšpunktā.
93. Noteikumu projektam var būt nodaļas un apakšnodaļas, ja tas uzlabo noteikumu teksta uztveramību un skaidrību. Nodaļās (apakšnodaļās) apvieno noteikumu punktus, kas attiecas uz vienu regulējamo jautājumu.
94. Ja noteikumu projektam ir apakšnodaļas, tās apvieno nodaļās par kopīgu tēmu.
95. Noteikumu projekta sākuma punktos, ja nepieciešams, nosaka vispārīgos jautājumus. Vispārīgos jautājumos ietver:
95.1. noteikumu projekta pirmo punktu (šo noteikumu 90.punkts);
95.2. noteikumu galvenos principus un citus vispārīgus noteikumus.
96. Ja noteikumu projekts iedalīts nodaļās vispārīgos jautājumus ietver noteikumu projekta pirmajā nodaļā. Nodaļai raksta nosaukumu "Vispārīgie jautājumi" (Vispārīgais jautājums).
97. Noteikumu projekta vienības apzīmē (numurē):
97.1. nodaļas:
97.1.1. ar romiešu cipariem, liekot aiz tiem punktu;
97.1.2. ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu, ja noteikumu projektam ir apakšnodaļas;
97.2. apakšnodaļas, punktus un apakšpunktus – ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu.
98. Ja grozījumu noteikumu projektam:
98.1. ir spēkā stāšanās noteikums:
98.1.1. to numurē kā noteikumu punktu;
98.1.2. grozījumu noteikumu projekta ievaddaļu numurē kā noteikumu projekta pirmo punktu;
98.1.3. grozījumus numurē kā noteikumu projekta pirmā punkta apakšpunktus;
98.2. nav spēkā stāšanās noteikums:
98.2.1. grozījumu noteikumu projekta ievaddaļu nenumurē;
98.2.2. grozījumus numurē kā noteikumu projekta punktus.
99. Grozījumu noteikumu projekta punktus numurē ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu.
100. Ja noteikumu projektā veido nodaļas, noteikumu projekta tekstu iedala vismaz trijās nodaļas. Noteikumu projektu neveido no trim nodaļām, ja noteikumu projekta pirmā nodaļa satur vispārīgos jautājumus (vispārīgo jautājumu) un trešā nodaļa satur noslēguma jautājumus (noslēguma jautājumu). Noteikumu projektā neveido nodaļas, kas satur vienu punktu.
101. Noteikumu projektam, ja nepieciešams, raksta noslēguma jautājumus. Noslēguma jautājumos nosaka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno regulējumu.
102. Noslēguma jautājumos neietver normas, kas darbojas pastāvīgi.
103. Noslēguma jautājumus raksta kā atsevišķus noteikumu projekta punktus. Noslēguma jautājumus raksta turpinot noteikumu projekta numerāciju, noteikumu projekta pēdējos punktos. Ja noteikumu projekts iedalīts nodaļās, noslēguma jautājumus ietver atsevišķā nodaļā ar nosaukumu "Noslēguma jautājumi" ("Noslēguma jautājums").
104. Noteikumu projektam, ja nepieciešams, veido pielikumus. Pielikumos ietver, piemēram, tabulas, kartes, plānus, paraugus, shēmas.
105. Ja noteikumu projekta pielikumā ietver tabulas, tabulas horizontālās ailes numurē ar arābu cipariem.
106. Noteikumu projekta pielikumus numurē ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu. Ja noteikumu projektam ir viens pielikums, to nenumurē.
107. Noteikumu pielikuma pirmajā lapā raksta:
107.1. pielikuma kārtas numuru arābu cipariem, liekot aiz tā punktu, vārdu "pielikums", vārdus "Ministru kabinets" datīvā, noteikumu izdošanas datumu ģenitīvā, vārdu "noteikumi" datīvā, saīsinājumu vārdam "numurs" – "Nr." un noteikumu numuru, vai;
107.2. vārdu "pielikums", vārdus "Ministru kabinets" ģenitīvā, noteikumu izdošanas datumu ģenitīvā, vārdu "noteikumi" datīvā un noteikumu numuru, ja noteikumu projektam ir viens pielikums.
3.4. Terminu skaidrošana noteikumu projektos
108. Noteikumu projektā terminus skaidro, lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas, ja termins nav skaidrots vai lietots augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā.
109. Noteikumu projektā terminus skaidro ievērojot šo noteikumu 35., 37. un 38.punktā noteiktās prasības.
110. Terminu skaidrojumu ietver noteikumu projekta 2.punktā, katru terminu skaidrojot atsevišķā apakšpunktā.
3.5. Noteikumu projektā ietvertais pilnvarojums valsts pārvaldes iestādei
111. Noteikumu projektā, ja nepieciešams, ietver pilnvarojumu valsts pārvaldes iestādei noteikumu izpildes nodrošināšanai izdot iekšēju normatīvo aktu – nolikumu, reglamentu, instrukciju vai ieteikumus.
112. Valsts pārvaldes iestādes iekšējs normatīvs akts detalizē noteikumos ietvertu regulējumu. Noteikumu projektā neietver pilnvarojumu valsts pārvaldes iestādei izdot iekšējo normatīvo aktu jautājumā, kas nav ietverts noteikumu projektā.
113. Pilnvarojumā detalizēti nosaka iekšējā normatīvā akta satura galvenos virzienus. Pilnvarojumu veido vienā no šādiem veidiem:
113.1. frāze, kas ietver valsts pārvaldes iestādes nosaukumu nominatīvā un vārdu "nosaka", un iekšēja normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts;
113.2. iekšējā normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts un frāze, kas ietver vārdu "nosaka" un valsts pārvaldes iestādes nosaukumu nominatīvā".
114. Iekšējā normatīvā akta satura galveno virzienu aprakstu veido precīzu un izsmeļošu. Šaubu gadījumā iekšēja normatīvā akta satura galveno virzienu apraktu tulko visšaurākajā nozīmē.
3.6. Atsauces
115. Noteikumu projekta tekstā, ja nepieciešams, raksta šādas atsauces:
115.1. atsauces uz citām noteikumu projekta vienībām (iekšējās atsauces);
115.2. atsauces uz citiem tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīviem aktiem.
116. Atsauci uz citām noteikumu projekta vienībām veido:
116.1. vārdi "šo noteikumu" un norāde uz attiecīgo noteikumu projekta vienību vai;
116.2. vārds "šī" ("šīs") un norāde uz attiecīgo noteikumu projekta vienību.
117. Atsauci uz citiem Ministru kabineta noteikumiem veido:
117.1. vārdi "Ministru kabinets" ģenitīvā;
117.2. attiecīgo noteikumu izdošanas datums ģenitīvā;
117.3. saīsinājumu vārdam "numurs" – "Nr.";
117.4. attiecīgo noteikumu numurs;
117.5. vārds "noteikumi" attiecīgā locījumā;
117.6. attiecīgo noteikumu nosaukums pēdiņās.
118. Atsauci uz augstāka juridiskā spēka normatīviem aktiem veido:
118.1. norāde uz attiecīgā normatīvā akta nosaukumu attiecīgā locījumā;
118.2. norāde uz attiecīgā normatīvā akta nosaukumu attiecīgā locījumā un norāde uz attiecīgā normatīvā akta vienību attiecīgā locījumā.
119. Ja augstāka juridiskā spēka normatīvais akts, uz kuru veido atsauci, sākas ar vārdu "par", šo noteikumu 118.1. un 118.2.apakšpunktā minētā normatīvā akta nosaukuma vietā raksta normatīvā akta nomenklatūras vārdu attiecīgā locījumā un attiecīgā normatīvā akta nosaukumu pēdiņās.
120. Noteikumu projektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu vai normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā. Atsauce var norādīt uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā, ja tas stāsies spēkā pirms noteikumu projekta spēkā stāšanās vai vienlaicīgi ar to.
121. Noteikumu projektā, ja nepieciešams, raksta atsauci, kas norāda uz normatīviem aktiem noteiktā jomā.
3.7. Grozījumu izdarīšana noteikumos
122. Grozījumus noteikumos izdara ar atsevišķiem noteikumiem (turpmāk – grozījumu noteikumi). Grozījumu noteikumos papildus grozījumiem attiecīgajos noteikumos var ietvert tikai grozījumu noteikumu spēkā stāšanās normas.
123. Grozījumus grozījumu noteikumos neizdara.
124. Grozījumus noteikumos neizdara, ja grozījumu noteikumu normu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošu noteikumu normu apjoma.
125. Grozījumus norādē uz noteikumu izdošanas tiesisko pamatu neizdara. Ja likums, uz kā pamata noteikumi izdoti, zaudē spēku vai likuma vienība, uz kā pamata noteikumi izdoti, tiek grozīta vai zaudē spēku, izdod jaunus noteikumus.
126. Grozījumu noteikumu projektam raksta ievaddaļu. Ievaddaļā secīgi raksta:
126.2. vārdus "Ministru kabineta" ģenitīvā;
126.3. grozāmo noteikumu pieņemšanas datumu ģenitīvā;
126.4. vārdu "noteikumi" lokatīvā;
126.5. saīsinājumu vārdam "numurs" – "Nr.";
126.6. grozāmo noteikumu numuru;
126.7. grozāmo noteikumu nosaukumu pēdiņās;
126.8. norādi uz noteikumu un citu to grozījumu publikācijām oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" iekavās (laikraksta nosaukums, attiecīgo laikraksta numuru izdošanas gadu un numuru uzskaitījums);
126.9. vārdus "šādus grozījumus" ("šādu grozījumu").
127. Grozījuma noteikumu projekta normas raksta atbilstoši grozāmo vienību secībai noteikumos, kurās izdara grozījumus.
128. Vienā grozījumu noteikumu projekta punktā (apakšpunktā) ietver vienu grozījumu. Ja izdara vairākus grozījumus vienā noteikumu punktā (apakšpunktā), to izsaka jaunā redakcijā. Ja izdara grozījumus vairākos secīgos noteikumu punktos (apakšpunktos), tos, ja nepieciešams, apvieno vienā grozījumu noteikumu projekta punktā.
129. Grozījumu terminoloģiju, stilistiku un noformējumu veido atbilstošu grozāmo noteikumu terminoloģijai, stilistikai un noformējumam.
130. Izsakot noteikumu vienību jaunā redakcijā, secīgi raksta:
130.1. vārdu "izteikt";
130.2. norādi uz attiecīgo noteikumu vienību akuzatīvā;
130.3. vārdus "šādā redakcijā", liekot kolu;
130.4. attiecīgās noteikumu vienības jauno redakciju nākamajā rindkopā pēdiņās.
131. Papildinot noteikumus ar jaunu vienību, secīgi raksta:
131.1. vārdu "papildināt";
131.2. norādi uz papildināmo noteikumu vienību akuzatīvā;
131.3. vārdu "ar";
131.4. jaunās noteikumu vienības numuru akuzatīvā;
131.5. jaunās noteikumu vienības nosaukumu instrumentālī;
131.6. vārdus "šādā redakcijā", liekot kolu;
131.7. jaunās noteikumu vienības redakciju nākamajā rindkopā pēdiņās.
132. Jaunas vienības neraksta agrāk svītrotu vienību vietā.
133. Papildinot noteikumus ar jaunu punktu, kurš pēc secības rakstāms starp esošiem punktiem, veido prim punktu. Izņēmuma gadījumos var veidot arī prim apakšpunktus.
134. Prim apzīmējumu raksta arābu cipariem aiz noteikumu vienības numura (apzīmējuma) bez atstarpes augšējā reģistrā.
135. Papildinot noteikumu vienību ar vārdu (skaitli, teikumu), secīgi raksta:
135.1. vārdu "papildināt";
135.2. norādi uz papildināmo noteikumu vienību akuzatīvā;
135.3. vārdus "aiz vārdiem" vai citu identificējošu norādi, ja tāda nepieciešama;
135.4. vārdus "ar vārdu" ("ar vārdiem") vai citu atbilstošu apzīmējumu;
135.5. papildinājuma redakciju pēdiņās.
136. Aizstājot noteikumu vienībā vārdu (skaitli, teikumu) ar citu vārdu (skaitli, teikumu), secīgi raksta:
136.1. vārdu "aizstāt";
136.2. norādi uz noteikumu vienību (vienībām) lokatīvā, kurā izdarāmas izmaiņas;
136.3. vārdu "vārdu" ("skaitli", "teikumu") un aizstājamo vārdu pēdiņās vai citu atbilstošu norādi;
136.4. vārdu "ar";
136.5. vārdu "vārdu" ("skaitli", "teikumu") un aizstājošo vārdu pēdiņās vai citu atbilstošu grozījumu.
137. Ja vārds (skaitlis) tiek aizstāts visā noteikumu tekstā, secīgi raksta:
137.1. vārdus "aizstāt noteikumu tekstā";
137.2. vārdu "vārdu" ("skaitli") un aizstājamo vārdu vai citu atbilstošu norādi pēdiņās;
137.3. vārdu "ar";
137.4. vārdu "vārdu" ("skaitli") un aizstājošo vārdu vai citu atbilstošu grozījumu pēdiņās;
138. Ja aizstājamais vārds lietots dažādos skaitļos (locījumos, dzimtēs) pēc aizstājamā un aizstājošā vārda iekavās raksta vārdus "attiecīgā skaitlī" ("attiecīgā locījumā", "attiecīgā dzimtē").
139. Svītrojot noteikumu vienību, secīgi raksta:
139.1. vārdu "svītrot";
139.2. norādi uz noteikumu vienību (vienībām) akuzatīvā;
140. Svītrojot noteikumu vienības vārdu (skaitli, teikumu), secīgi raksta:
140.1. vārdu "svītrot";
140.2. norādi uz noteikumu vienību (vienībām) lokatīvā;
140.3. vārdu "vārdu" (''skaitli", "teikumu") un svītrojamo vārdu pēdiņās vai citu atbilstošu grozījumu.
3.8. Noteikumu spēkā esība
141. Ja nepieciešams, noteikumu projektā norāda uz tā spēkā stāšanās laiku.
142. Spēkā esošus noteikumus par spēku zaudējušiem atzīst:
142.1. ar atsevišķiem noteikumiem;
142.2. ar citu noteikumu noslēguma jautājumu.
143. Atzīstot noteikumus par spēku zaudējušiem ar atsevišķiem noteikumiem, noteikumu projektā secīgi raksta:
143.1. vārdus "atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta"
143.2. spēku zaudējošo noteikumu pieņemšanas datumu ģenitīvā;
143.3. vārdu "noteikumi" akuzatīvā;
143.4. saīsinājumu vārdam "numurs" – "Nr.";
143.5. spēku zaudējošo noteikumu numuru;
143.6. spēku zaudējošo noteikumu nosaukumu pēdiņās;
143.7. norādi uz noteikumu un to grozījumu publikācijām oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" iekavās (laikraksta nosaukums, attiecīgo laikraksta numuru izdošanas gadu un numuru uzskaitījums).
144. Atzīstot noteikumus par spēku zaudējušiem ar citu noteikumu noslēguma jautājumu, šo noteikumu 143.punktā noteikto teikumu raksta noslēguma jautājumu punktā.
145. Atceļot spēkā nestājušos noteikumus, šo noteikumu 143.1.apakšpunktā noteikto vārdu vietā raksta vārdus "atcelt Ministru kabineta".
146. Sagatavojot ārējā normatīvā akta projektu, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ievēro šo noteikumu 3. un 6. nodaļā noteiktās prasības, izņemot 3.5. apakšnodaļā noteiktās prasības. Vārdus "Ministru kabinets" attiecīgā locījumā aizstāj ar iestādes nosaukumu attiecīgā locījumā.
4. Atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem
147. Likumprojektā vai noteikumu projektā var būt šādas atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem:
147.1. atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām, ja likumprojektā vai noteikumu projektā ir iekļautas tiesību normas, kas pārņem Eiropas Savienības direktīvas prasības;
147.2. atsauces uz Eiropas Savienības tehnisko noteikumu direktīvām, ja likumprojektā vai noteikumu projektā iekļautās tiesību normas saskaņo ar Eiropas Komisijas Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā tehniskos noteikumus.
148. Atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām raksta likumprojekta beigās pirms likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās norādes vai noteikumu projekta beigās pirms noteikumu pieņemšanu apstiprinošiem parakstiem. Ja likumprojektam ir pārejas noteikumi, bet noteikumu projektam noslēguma jautājumi atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām raksta pēc pārejas noteikumiem vai noslēguma jautājumiem.
149. Atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām raksta kā nenumurētu nodaļu ar nosaukumu "Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām".
150. Tiesību normas, kas izriet no vairākām direktīvām, uzskaita atsevišķos atsauces punktos.
151. Atsauces punktus numurē ar arābu cipariem, liekot aiz tiem iekavu.
152. Ja likumprojektā vai noteikumu projektā ir iekļautas tiesību normas, kas pārņem vienā Eiropas Savienības tiesību aktā iekļautās prasības, informatīvo atsauci raksta vienā teikumā.
153. Atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām, ja likumprojekta vai noteikumu projekta normas pārņem Eiropas Savienības direktīvas prasības, sāk ar vārdiem "Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no" vai "Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no", aiz kuriem secīgi raksta:
153.1. direktīvas izdevējinstitūcijas nosaukumu ģenitīvā;
153.2. direktīvas pieņemšanas datumu ģenitīvā;
153.3. vārdu "direktīva" ģenitīvā;
153.4. direktīvas numuru;
153.5. direktīvas nosaukumu.
154. Atsauci Eiropas Savienības tehnisko noteikumu direktīvām sāk ar vārdiem "Tiesību normas saskaņotas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši", aiz kuriem secīgi raksta:
154.1. direktīvas izdevējinstitūcijas nosaukumu ģenitīvā;
154.2. direktīvas pieņemšanas datumu ģenitīvā;
154.3. vārdu "direktīva" datīvā;
154.4. direktīvas numuru;
154.5. direktīvas nosaukumu.
155. Likumprojekta vai noteikumu projekta tekstā var būt šādas atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem:
155.1. atsauces uz regulām vai direktīvām;
155.2. atsauces uz regulu vai direktīvu normām.
156. Atsauci uz regulu vai direktīvu veido vārdi "saskaņā ar", aiz kuriem secīgi raksta:
156.1. Eiropas Savienības tiesību akta izdevējinstitūcijas nosaukumu (attiecīgā locījumā);
156.2. Eiropas Savienības tiesību akta pieņemšanas datumu (attiecīgā locījumā);
156.3. Eiropas Savienības tiesību akta veidu (attiecīgā locījumā);
156.4. Eiropas Savienības tiesību akta numuru;
156.5. Eiropas Savienības tiesību akta nosaukumu.
157. Atsauci uz regulas vai direktīvas normu veido vārdi "saskaņā ar", aiz kuriem secīgi raksta:
157.1. Eiropas Savienības tiesību akta izdevējinstitūcijas nosaukumu (attiecīgā locījumā);
157.2. Eiropas Savienības tiesību akta pieņemšanas datumu (attiecīgā locījumā);
157.3. Eiropas Savienības tiesību akta veidu (attiecīgā locījumā);
157.4. Eiropas Savienības tiesību akta numuru;
157.5. Eiropas Savienības tiesību akta nosaukumu.
157.6. Eiropas Savienības tiesību akta pamatvienību.
5. Pašvaldību saistošo noteikumu projektiem piemērojamās prasības
158. Pašvaldību saistošo noteikumu projekta nosaukumu veido pēc iespējas īsu un atbilstošu pašvaldību saistošo noteikumu saturam.
159. Pašvaldību saistošo noteikumu projekta nosaukumu veido no vārdiem, kas atklāj noteikumu saturu, un noslēdz ar vārdu "noteikumi" vai "kārtība".
160. Ja, izmantojot šo noteikumu 159.punktā noteikto paņēmienu, nav iespējams izveidot stilistiski pareizu pašvaldību saistošo noteikumu nosaukumu, nosaukumu sāk ar ievada vārdu "par" un noslēdz ar vārdiem, kas atklāj noteikumu saturu.
161. Aiz pašvaldību saistošo noteikumu projekta nosaukuma paredz vietu, norādei uz domes (padomes) sēdes protokola numuru un paragrāfa numuru, kurā apstiprināti pašvaldību saistošo noteikumi.
162. Aiz pašvaldību saistošo noteikumu projekta norādes vietas uz domes (padomes) sēdes protokola numuru un paragrāfa numuru raksta norādi, uz kāda tiesību akta pamata pašvaldību saistošie noteikumi izdoti. Norādē raksta:
162.1. vārdus "izdoti saskaņā ar";
162.2. likuma nosaukumu ģenitīvā;
162.3. likuma vienību uzskaitījumu, kurās pašvaldība pilnvarota izdot attiecīgus noteikumus.
163. Ja likuma nosaukums sākas ar vārdu "par", šo noteikumu 162.2.apakšpunktā minēto vārdu vietā raksta vārdu "likums" ģenitīvā un attiecīgā likuma nosaukumu pēdiņās.
164. Pašvaldību saistošo noteikumu projekta teksta iedalījumu veido ievērojot šo noteikumu 3.3.apakšnodalas prasības. Vārdus "Ministru kabinets" (attiecīgā locījumā) aizstājot ar vārdu "pašvaldības dome" (attiecīgā locījumā) vai "pašvaldības padome"(attiecīgā locījumā).
165. Pašvaldību saistošo noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta:
165.1. vārdus "noteikumi nosaka";
165.2. pašvaldību saistošo noteikumu mērķa izklāstu.
166. Pašvaldību saistošiem noteikumiem raksta paskaidrojuma rakstu.
167. Ja pašvaldību saistošajos noteikumos nepieciešams izdarīt grozījumus, izstrādā jauns pašvaldību saistošos noteikumus, kuros ietver norādi par grozāmo pašvaldību saistošo noteikumu spēku zaudēšanu.
6. Ministru kabineta, valsts pārvaldes iestāžu un atvasināto publisko personu
iekšējo normatīvo aktu projektiem piemērojamās prasības
168. Sagatavojot iekšējā normatīvā akta projektu, ievēro šo noteikumu 1. un 3.nodaļā noteiktās prasības.
169. Iekšējā normatīvā akta projektā neietver normas, kas nosaka pienākumus privātpersonai vai citai personai (iestādei), kas nav padota iekšējā normatīvā akta izdevējam.
170. Iekšējā normatīvā akta projekta nosaukumu veido atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73.panta pirmās daļas noteikumiem. Izdodot iekšējo normatīvo aktu par:
170.1. pārvaldes lēmuma pieņemšanas procedūru, pārvaldes amatpersonu un citu darbinieku pienākumu pildīšanu, darba drošību iestādē, kā arī citiem jautājumiem, kas attiecas uz iestādes darbību, akta nosaukumā ietver vārdu "kārtība";
170.2. uzvedības noteikumiem iestādē, akta nosaukumā ietver vārdu "iekšējie noteikumi";
170.3. iestādes uzbūvi un darba organizāciju, akta nosaukumā ietver vārdu "nolikums";
170.4. iestādes struktūrvienību uzbūvi un uzbūvi un darba organizāciju, akta nosaukumā ietver vārdu "reglaments";
170.5. struktūrvienības uzbūvi un darba organizāciju, akta nosaukumā ietver vārdu "reglaments";
170.6. normatīvajos aktos piešķirtās rīcības brīvības izmantošanu, nosakot vienveidīgu rīcību vienādos gadījumos, akta nosaukumā ietver vārdu "ieteikumi";
170.7. ārējo normatīvo aktu vai vispārējo tiesību principu piemērošanu, akta nosaukumā ietver vārdu "instrukcija".
171. Aiz iekšējā normatīvā akta projekta nosaukuma raksta norādi, uz kāda ārējā normatīvā akta pamata iekšējais normatīvais akts izdots.
172. Ja iekšējo normatīvo aktu paredzēts izdot uz vispārīgā deleģējuma pamata, norādē raksta vārdus "Izdots saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmās daļas 2.punktu". Ja likumā ir ietverts speciālais deleģējums konkrēta iekšējā normatīvā akta izdošanai, norādē secīgi raksta:
172.1. vārdus "Izdots saskaņā ar" (attiecīgā locījumā);
172.2. attiecīgā likuma nosaukumu ģenitīvā;
172.3. norādi uz attiecīgo likuma vienību.
173. Ja likuma nosaukums sākas ar vārdu "par", šo noteikumu 172.2.apakšpunktā minēto vārdu vietā raksta vārdu "likums" ģenitīvā un attiecīgā likuma nosaukumu pēdiņās.
174. Iekšējā normatīvā akta projekta pirmajā punktā secīgi raksta:
174.1. iekšējā normatīvā akta nomenklatūras vārdu ģenitīvā;
174.2. vārdus "mērķis ir";
174.3. iekšējā normatīvā akta mērķa izklāstu.
7. Noslēguma jautājums
175. Noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.decembri.
Ministru prezidents A. Kalvītis
Tieslietu ministrs G. Bērziņš
09.11.2007. 11:56
5181
M. Baumane
7036869; margarita.baumane@tm.gov.lv
|
Tieslietu ministrs |
Valsts sekretārs |
Juridiskā dienesta vadītāja |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
G. Bērziņš |
M. Bičevskis |
I. Nikuļceva |
L. Popova |
M. Baumane |
|
 Atpakaļ
 Uz augšu
 Uz sākumlapu
|
|
|
|
|
