|
Koncepcija par normatīvo aktu sakārtošanu saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā
Rīga, 2006
I. Problēmas formulējums. 3
II. Eiropas Savienības tiesību akti, kas saistīti ar eiro ieviešanu. 4
III. Normatīvo aktu sakārtošanas veidi 5
1. Likumi un Ministru kabineta noteikumi un rīkojumi, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi. 5
1.1. A variants. 5
1.2. B variants. 6
1.3. C variants. 6
2. Pašvaldību saistošie noteikumi 7
2.1. A variants. 7
2.2. B variants. 7
2.3. C variants. 8
IV. Nepieciešamo tiesību aktu projektu apraksts. 8
V. Pārskatu sniegšanas un atskaites kārtība. 8
2005.gada 1.novembrī Ministru kabinets apstiprināja Pasākumu plānu ES vienotās valūtas ieviešanai Latvijā (turpmāk – Pasākumu plāns). Pasākumu plāna 1.punktā Finanšu ministrijai tika uzdots kopīgi ar Tieslietu ministriju sagatavot koncepcijas projektu par normatīvo aktu sakārtošanu saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā.
Eiropas vienotās valūtas ieviešanas vadības komiteja un darba grupas konstatējušas, ka nepieciešams izstrādāt Eiro ieviešanas likumu jeb ”Jumta” likumu, lai regulētu ar eiro ieviešanu saistītos vispārīgos jautājumus. Eiro ieviešanas principi ir noteikti Ministru kabineta 2006.gada 28.februārī apstiprinātajā Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā un tiks izmantoti Eiro ieviešanas likuma izstrādāšanā. Tomēr saistībā ar eiro ieviešanu nepieciešams nolemt, kādā veidā tiks sakārtoti normatīvie akti, kuros minēti lati, konkrētas naudas summas latos vai Latvijas Bankas noteiktais valūtas kurss.
Saskaņā ar Pasākumu plāna 1.1.apakšpunktu visas ministrijas un īpašu uzdevumu ministru sekretariāti līdz 2006.gada janvārim sniedza informāciju par to kompetencē esošiem tiesību aktiem, kas būtu jāgroza saistībā ar eiro ieviešanu.
Pēc ministriju un īpašu uzdevumu ministru sekretariātu iesniegtās informācijas apkopošanas tika konstatēts, ka ir šādi tiesību akti, kuros minēti lati, konkrētas naudas summas latos, Latvijas Bankas noteikts kurss vai citas normas, kurās nepieciešami grozījumi saistībā ar eiro ieviešanu:
1) 93 likumi;
2) 356 Ministru kabineta noteikumi;
3) 16 Ministru kabineta noteikumu projekti, kas līdz informācijas apkopošanas dienai vēl nebija pieņemti;
4) 32 Ministru kabineta rīkojumi;
5) 41 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi.
Ministrijas un īpašu uzdevumu ministru sekretariāti tika aicināti izvērtēt iespējamo grozījumu apjomu, iedalot tos 3 grupās:
1) nepieciešams aizstāt vārdu „lats” ar vārdu „eiro”;
2) nepieciešams pārrēķināt eiro latos izteiktās naudas summas;
3) citi grozījumi, vai arī nepieciešamība izdarīt visas iepriekš minētās darbības kopā.
Apkopojot iesniegto informāciju, tika konstatēts, ka: - vārds ”lats” aizstājams 9 likumos, 72 Ministru kabineta noteikumos un to projektos, 3 Ministru kabineta rīkojumos, 23 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos;
- naudas summas pārrēķināmas 27 likumos, 61 Ministru kabineta noteikumos un to projektos, 1 Ministru kabineta rīkojumā, 1 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos;
- citi grozījumi nepieciešami 57 likumos, 235 Ministru kabineta noteikumos un to projektos, 27 Ministru kabineta rīkojumos, 17 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos;
- izvērtējums par apjomu netika sniegts 4 Ministru kabineta noteikumos un to projektos, 1 Ministru kabineta rīkojumā.
Ņemot vērā intensīvo normatīvo aktu jaunrades procesu un laika periodu līdz Ministru kabineta noteiktajam mērķa datumam eiro ieviešanai Latvijas Republikā 2008.gada 1.janvārī, minētie skaitļi var mainīties, jo tiek pieņemti jauni normatīvie akti un spēku zaudē spēkā esošie normatīvie akti.
Atsauces uz latiem vai konkrētām to summām ir arī pašvaldību saistošajos noteikumos. Latvijā pašlaik ir 556 pašvaldības, kuru izdotajos saistošajos noteikumos nepieciešami grozījumi saistībā ar eiro ieviešanu.
Nepieciešams, lai pašvaldības zinātu par eiro ieviešanas procesu un savlaicīgi sagatavotu grozījumus izdotajos saistošajos noteikumos. Līdz ar to vajadzētu izvērtēt nepieciešamību Eiro ieviešanas likumā iekļaut normas par pašvaldību saistošo noteikumu sakārtošanu, lai process būtu pārskatāms un savlaicīgs.
Tā kā saistībā ar eiro ieviešanu jāgroza ļoti daudz normatīvo aktu, nepieciešams pieņemt konceptuālu lēmumu par normatīvo aktu sakārtošanas veidu, lai viss process notiktu koordinēti un savlaicīgi, kā arī lai optimizētu normatīvo aktu sakārtošanas procesu.
Nosakot normatīvo aktu sakārtošanas veidu, ir jāņem vērā tas, ka precīzs valūtas maiņas kurss būs zināms tikai pēc tam, kad Eiropas Savienības Padome Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 123.panta kārtībā to būs noteikusi. Tas varētu notikt apmēram pusgadu pirms eiro ieviešanas dienas.
Ja netiks noteikts normatīvo aktu sakārtošanas veids un savlaicīgi netiks izdarīti nepieciešamie grozījumi, tas varētu radīt negatīvu sabiedrības attieksmi pret eiro ieviešanu, jo netiktu novērstas neskaidrības par to, kā piemērojams normatīvs akts, kurā norādītas naudas summas latos, vai arī kur ir atsauce uz vārdu “ lats”. Tāpat netiktu nodrošināta savlaicīga, koordinēta un resursus taupoša pieeja normatīvo aktu sakārtošanai saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā.
Šīs koncepcijas mērķis ir noteikt vienotu normatīvo aktu sakārtošanas kārtību saistībā ar eiro ieviešanu.
Eiro ieviešanas procesu Eiropas Savienībā regulē vairākas Regulas:
1. Padomes 1997. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz eiro ieviešanu (turpmāk – Regula Nr.1103/97);
2. Padomes 1998. gada 3. maija Regula (EK) Nr. 974/98 par eiro ieviešanu (turpmāk - Regula Nr.974/98);
3. Padomes Regula Nr. 2169/2005, kas groza Padomes 1998. gada 3. maija Regulu (EK) Nr. 974/98;
4. Padomes 1998. gada 31. decembra Regula (EK) Nr. 2866/98 par maiņas kursu starp eiro un to dalībvalstu valūtām, kuras pieņem eiro.
Lai noteiktu normatīvo aktu sakārtošanas veidu, ir svarīgas šādas minēto Regulu prasības:
1) Regulas Nr.974/98 1.panta b) punktā ir pateikts , ka „tiesiski instrumenti” ir tiesību akti, administratīvie akti, tiesas nolēmumi, līgumi, vienpusēji tiesību akti, maksāšanas instrumenti, kas nav banknotes un monētas, kā arī citi instrumenti, kas rada tiesiskas sekas;
2) Regulas Nr.974/98 1.panta c) punktā definēts, ka „maiņas kurss ir neatsaucami fiksēts maiņas kurss, ko saskaņā ar Līguma 123.panta 4.punkta pirmo teikumu vai minētā panta 5.punktu Padome pieņēmusi katras iesaistītās dalībvalsts valūtai”;
3) Regulas Nr.974/98 14.pants nosaka, ka „ja tiesiskos instrumentos, kas pastāv dienā pirms skaidras naudas nomaiņas dienas, ir atsauces uz valstu valūtas vienībām, tad šīs atsauces uzskatāmas par atsaucēm uz eiro vienību, ņemot vērā atbilstīgos valūtas maiņas kursus. Piemēro Regulas Nr.1103/97 ietvertos noteikumus par summu noapaļošanu”;
4) Regula Nr.1103/97 detalizēti apraksta noapaļošanas kārtību, un tās 5.pants paredz, ka naudas summas, kas jāmaksā vai par kurām jāatskaitās, noapaļo uz augšu vai leju līdz tuvākam centam. Eiropas Kopienu Tiesa lietā C-19/03 Verbaucher-Zentrale Hamburg eV v. O2 (Germany) GmbH & Co. OHG., interpretējot Regulas Nr.1103/97 5.pantu, atzinusi, ka Regula nosaka minimālo precizitātes pakāpi un neskar to, ka valsts savās tiesībās noteiktu augstāku noapaļošanas precizitātes pakāpi, kā arī uzsvērusi Regulā noteikto eiro ieviešanas neitralitātes mērķi un tiesisko instrumentu nepārtrauktības prasību.
|
Secinājums – Latvija var izmantot Regulā Nr.974/98 noteikto tiesiskās nepārtrauktības principu un pakāpeniski grozīt normatīvos aktus. Šajā laikā normatīvajos aktos noteiktās naudas summas paliktu spēkā saskaņā ar maiņas kursu, kas noapaļots atbilstoši Regulas Nr.1103/97 4. un 5.panta prasībām ar noapaļošanas precizitāti līdz centam. Prasību iespējams attiecināt uz tiem normatīvajiem aktiem, kuros nav nepieciešami citi plašāki grozījumi saistībā ar eiro ieviešanu (saskaņā ar ministriju un īpašu uzdevumu ministru sekretariātu iesniegto informāciju tie ir 36 likumi, 133 Ministru kabineta noteikumi (un to projekti), 4 Ministru kabineta rīkojumi un 24 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi). |
A variants paredz pilnībā izmantot Regulas Nr.974/98 6.pantā doto iespēju par tiesisko instrumentu nepārtrauktības principu, tomēr noteikt gala termiņu visu normatīvo aktu sakārtošanai.
Šajā gadījumā Latvija normatīvos aktus grozītu pakāpeniski līdz eiro ieviešanas dienai un trīs gadus pēc tās. Laika periodam jābūt pietiekami garam, lai izvairītos no daudzu sīku redakcionālu grozījumu izdarīšanas daudzos normatīvajos aktos.
Grozījumi, kas nepieciešami normatīvajos aktos saistībā ar eiro ieviešanu pēc eiro ieviešanas dienas, obligāti būtu jāiestrādā visos tajos normatīvo aktu projektos, kas tiks iesniegti saistībā ar citiem plašākiem grozījumiem. Normatīvajos aktos, kas tiks izstrādāti pēc Eiro ieviešanas likuma spēkā stāšanās, jāparedz pārejas noteikumi, kas regulēs kārtību naudas summu norādīšanai latos tiesību aktos .
|
Priekšrocības |
Trūkumi |
|
1) normatīvo aktu grozīšanas process būs pakāpenisks un prasīs mazākus administratīvos resursus 2006. un 2007.gadā;
2) būs iespējams lielāku uzmanību veltīt tiem normatīvajiem aktiem, kuros nepieciešami plašāki grozījumi;
3) sīkus redakcionālus grozījumus būs iespējams iekļaut plašākos grozījumu projektos;
4) būs skaidri noteikts termiņš, līdz kuram tiks grozīti normatīvie akti, kuros ir latos izteiktas naudas summas vai vienkārši atsauces uz latiem. |
1) apgrūtināta to normatīvo aktu piemērošana, kuros nebūs izdarīti grozījumi - normatīvo aktu lietotājiem to interpretācijai būs jāizmanto ne tikai pats normatīvais akts, bet arī Regula Nr.1103/97;
2) nepieciešamība veikt sīkus, redakcionālus grozījumus normatīvajos aktos netiks izskausta pilnībā, tikai mazināta. |
B varianta izmantošanas gadījumā visus normatīvo aktu grozījumus ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem vajadzēs sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā šādos termiņos:
1) līdz 2007.gada 1.janvārim, ja grozījumu sagatavošanā nav nepieciešams zināt precīzu maiņas kursu;
2) līdz 2007.gada 15.augustam, ja grozījumu izstrādāšanai nepieciešams zināt precīzu maiņas kursu.
Normatīvajos aktos, kas tiks izstrādāti pēc Eiro ieviešanas likuma spēkā stāšanās, jāparedz kārtība, kā tiesību aktos būs jāizsaka naudas summas pārrēķins no latiem uz eiro.
|
Priekšrocības |
Trūkumi |
|
1) būs viegli piemērot un interpretēt normatīvos aktus, to interpretācijai nebūs papildus jāizmanto citi normatīvie akti;
2) skaidrs, viegli saprotams un pārskatāms termiņš, līdz kuram jāsakārto normatīvie akti eiro ieviešanai.
|
1) normatīvo aktu grozīšanas process būs straujš un prasīs lielākus administratīvos resursus 2006. un 2007.gadā;
2) normatīvo aktu sagatavošanai būs mazāk laika, sevišķi, ja būs nepieciešams zināt precīzu maiņas kursu;
3) būs nepieciešams veikt sīkus redakcionālus grozījumus daudzos normatīvajos aktos;
4) pastāv iespēja, ka veicot grozījumus likumos, kas saistīti ar politiski strīdīgiem jautājumiem, tajos kopā ar grozījumiem, kas saistīti ar eiro ieviešanu, tiks iekļautas arī citas normas. |
Šajā gadījumā tiks izstrādāts jauns, atsevišķs likums, Ministru kabineta noteikumi un Ministru kabineta rīkojums, kurā jaunā redakcijā tiks izteikti likumu panti, noteikumu un Ministru kabineta rīkojumu punkti, kuros ir atsauce uz latiem vai naudas summas latos.
Ministrijām līdz 2007.gada 1.janvārim būs jāsagatavo normatīvo aktu grozījumu jaunās redakcijas tiem tiesību aktiem, kuros nav nepieciešams zināt maiņas kursu un līdz 2007.gada 15.augustam ir jāsagatavo normatīvo aktu grozījumu redakcijas tiem tiesību aktiem, kuru grozījumu izstrādāšanai nepieciešams zināt precīzu maiņas kursu un jāiesniedz Finanšu ministrijai, lai šos priekšlikumus varētu iestrādāt kopējā normatīvajā aktā. Šos grozījumus, kā arī Eiro ieviešanas likumu, plānots pieņemt līdz 2007.gada 1.oktobrim.
|
Priekšrocības |
Trūkumi |
|
1) būs skaidri noteikts termiņš, līdz kuram tiks grozīti normatīvie un tiesību akti, kuros ir latos izteiktas naudas summas vai atsauces uz latiem;
2) normatīvo un tiesību aktu grozīšanas process būs straujš;
3) tiks izskausta iespēja, ka normatīvo aktu projektos būtu normas, kas nav saistītas ar eiro ieviešanu, sevišķi, ja tiktu grozīti normatīvie akti, kas regulē politiski jūtīgus jautājumus. |
1) apgrūtināta normatīvo aktu lietošana - normatīvo aktu lietotājiem to interpretācijai būs nepieciešams izmantot ne tikai pašu normatīvo aktu, bet arī to grozījumus, tas gan neattiecas uz normatīvo aktu konsolidētajām versijām;
2) šāda normatīvo aktu grozīšanas metode nav izplatīta Latvijas Republikā;
|
2. Pašvaldību saistošie noteikumi
Šajā gadījumā pašvaldību saistošos noteikumus grozītu pakāpeniski līdz eiro ieviešanas dienai un trīs gadus pēc tās.
Metodisku palīdzību normatīvo aktu grozīšanai saistībā ar eiro ieviešanu sniegtu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
|
Priekšrocības |
Trūkumi |
|
1) normatīvo aktu grozīšanas process būs pakāpenisks un prasīs mazākus administratīvos resursus 2006. un 2007.gadā;
2) sīkus redakcionālus grozījumus būs iespējams iekļaut plašākos grozījumu projektos;
3) process visā valstī notiks vienmērīgi, jo būs noteikts datums, līdz kuram pašvaldībām jāgroza normatīvie akti saistībā ar eiro ieviešanu. |
1) apgrūtināta normatīvo aktu piemērošana - to interpretācijai būs nepieciešams izmantot ne tikai pašu normatīvo aktu, bet arī Regulu Nr.1103/97. |
Metodisku palīdzību normatīvo aktu grozīšanai saistībā ar eiro ieviešanu sniegtu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
|
Priekšrocības |
Trūkumi |
|
1) normatīvo aktu grozīšanas process būs pakāpenisks un prasīs mazākus administratīvos resursus 2006. un 2007.gadā;
2) sīkus redakcionālus grozījumus būs iespējams iekļaut plašākos grozījumu projektos;
|
1) apgrūtināta normatīvo aktu piemērošana - to interpretācijai būs nepieciešams izmantot ne tikai pašu normatīvo aktu, bet arī Regulu Nr.1103/97;
2) Process visā valstī nenotiks vienmērīgi, jo nebūs noteikts nekāds datums, līdz kuram pašvaldībām jāgroza normatīvie akti saistībā ar eiro ieviešanu. |
Šajā gadījumā Eiro ieviešanas likumā tiktu noteikts datums, līdz kuram būtu jāgroza visi pašvaldību saistošie noteikumi. Pašvaldību saistošo noteikumu grozīšanas process notiktu vienmērīgi visā valstī. Normatīvo aktu lietotājiem būtu viegli orientēties normatīvajos aktos.
Pašvaldībām būtu jāgroza pašvaldību saistošie noteikumi līdz 2008.gada 1.janvārim un likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā jānosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai reģistrācijai.
Metodisku palīdzību normatīvo aktu grozīšanai saistībā ar eiro ieviešanu sniegtu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
|
Priekšrocības |
Trūkumi |
|
1) būs viegli piemērot un interpretēt normatīvos aktus, to interpretācijai nebūs papildus jāizmanto citi normatīvie akti;
2) skaidrs, viegli saprotams un pārskatāms termiņš, līdz kuram jāsakārto normatīvie akti eiro ieviešanai.
|
1) normatīvo aktu grozīšanas process būs straujš un prasīs lielākus administratīvos resursus 2006. un 2007.gadā;
2) normatīvo aktu sagatavošanai būs mazāk laika, sevišķi, ja būs nepieciešams zināt precīzu maiņas kursu;
3) būs nepieciešams veikt sīkus redakcionālus grozījumus daudzos normatīvajos aktos. |
Visos piedāvātajos variantos būs nepieciešami grozījumi likumos, Ministru kabineta noteikumos un rīkojumos, kā arī pašvaldību saistošajos noteikumos un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos.
Saskaņā ar Ministru prezidenta 2005.gada 18.jūlija rīkojumu Nr.308 „Par vadības komitejas izveidošanu” Vadības komiteja katru ceturksni sagatavo ziņojumu par paveiktajiem un plānotajiem uzdevumiem vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā un informē par tiem Ministru kabinetu.
Finanšu ministrs O.Spurdziņš
|
Finanšu ministrs |
Valsts sekretāre |
Par politikas plānošanu un koordināciju atbildīgā persona |
Juridiskā departamenta direktore |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
|
O.Spurdziņš |
I.Krūmane |
J.Zvīgulis |
E.Strazdiņa |
M.Radeiko |
D.Ispodkina |
2006.07.13.
2299
ES un starptautisko lietu departamento, Eiropas Savienības lietu nodaļas pārvaldes vecākā referente
K.Duka-Gulbe;
Tālrunis: 7083884; fakss: 7095625; Katrina.Duka-Gulbe@fm.gov.lv |
