|
Labojumu veikšana Ministru kabinetā apstiprinātā, bet neparakstītā starptautiskā līgumā
Starptautiska divpusēja līguma (turpmāk- līguma) teksta virzība:
1. Puses izstrādā līguma tekstu.
2. Pirms līguma teksta galīgās redakcijas iesniegšanas otrai līgumslēdzējai pusei, teksts tiek saskaņots vismaz ar Ārlietu ministriju un Tieslietu ministriju.
3. Puses vienojas par galīgo teksta redakciju.
4. Līguma projekts tiek saskaņots un apstiprināts Ministru kabinetā.
5. Līgums tiek parakstīts.
Problēma:
Nepieciešamība labot līguma tekstu pēc tam, kad tas jau ir apstiprināts Ministru kabinetā.
Ārlietu ministrijas novērojumi, kad rodas šāda situācija:
1) Līguma teksta sagatavošanas stadijā nav pamanītas gramatikas, vārdu un tulkojuma kļūdas un tekstā dažādu apsvērumu dēļ (neuzmanības, pārrakstīšanās, formatēšanas, aizmāršības) iztrūkst vārdi, frāzes, rindkopas.
2) Latvijas pusē jau Ministru kabinetā apstiprināta līguma tekstā otra līgumslēdzēja puse ierosina veikt redakcionālus labojumus, kas konstatēti tās iekšējo saskaņošanas procedūru laikā.
3) Līgumslēdzēja puse papildina jau saskaņotu līguma tekstu.
Praksē lielākoties ir novērojams pirmais un otrais gadījums. Jāatzīmē, ka daudzus labojumus Ārlietu ministrija konstatē tikai, kad līgums jau ir parakstīts un Ārlietu ministrija gatavo tā tekstu publicēšanai oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Sevišķi aktuāla šāda problēma ir līgumos ar Aizkaukāza, arābu valstīm, kur, pirmkārt – atšķiras starptautiska līguma apstiprināšanas procedūras, otrkārt – izpratne par to, kas ir Līguma galīgā teksta versija (ne visās valstīs līguma teksts tiek apstiprināts pirms parakstīšanas, atšķiras izpratne par galīgo/ parafēto tekstu - galīgs ir parakstīts līgums). Ar Eiropas valstīm šādas problēmas ir skaitliski mazāk. Dažu valstu Ārlietu ministrijām, veicot tekstu salīdzināšanu un gatavojot līgumu parakstīšanai, ir dotas pilnvaras veikt redakcionāla satura labojumus jau apstiprināta līguma tekstā.
Lielākoties labojumi, kas parādās pirms parakstīšanas stadijā, tiešām ir redakcionāli un saturu nemainoši. Tomēr mēdz būt gadījumi, kad labojumi, lai arī tekstuāli tie ir nelieli, tomēr faktiski ir uzskatāmi par papildinājumiem.
Pēdējā gada laikā konstatētie līgumi, kuros pēc apstiprināšanas ir bijis nepieciešams veikt labojumus vai papildinājumus:
1. Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības nolīgums par gaisa satiksmi (Arābu puses iniciēti labojumi un papildinājumi);
2. Latvijas Republikas valdības un Kipras valdības līgums par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību (Kipras puses iniciēti labojumi);
3. Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību (Lietuvas puses iniciēti labojumi);
4. Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par grozījumiem nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi (Baltkrievu puses iniciēts labojums);
5. Vienošanās par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras līguma par sadarbību kosmosa jomā miermīlīgiem mērķiem darbības pagarināšanu. (Latvijas puses veikti papildinājumi).
Risinājuma varianti:
1. Valsts kancelejas / TM piedāvātais risinājums - Ministru kabineta sēdes protokolā paredzētas institūcijas tiesības veikt labojumus (jāgroza Ministru kabineta kārtības ruļļa 51.punkts).
Pozitīvais – iekšējā normatīvajā aktā noteikts vienots risinājums situācijai. Negatīvais - var rasties situācijas, kad paredzētā iespēja redakcionāli labot līgumu, tiek paplašināti iztulkota un neatbilstoši piemērota.
Risinājums:
1) lai izvairītos no negodprātīgas prakses, var paredzēt pienākumu līguma labojumus pirms parakstīšanas saskaņot ar konkrētām institūcijām. Piemēram, Ārlietu un/vai Tieslietu ministriju. (Kā tas līdzīgi ir noteikts pirms līguma nosūtīšanas otrai pusei galīgai saskaņošanai - līgumu tekstu saskaņot vismaz ar Ārlietu un Tieslietu ministriju),
Piemēram:
„Veselības ministrija, saskaņojot ar Ārlietu ministriju (un Tieslietu ministriju), var veikt redakcionālus labojumus Līguma tekstā pirms tā parakstīšanas”.
2) definēt, kas ir redakcionāli labojumi.
Piemēram:
Redakcionāls labojums - tehniskas kļūdas vai redakcionālas nepilnības labojums, kas nemaina tekstu pēc satura un būtības.
2. Jautājumu var turpināt atstāt normatīvi neatrisinātu, Juridisko dienestu vadītāju sanāksmē vienojoties, ka Ārlietu ministrija, kā institūcija, kas atbild par līgumu publicēšanu (tātad, galīgo publiskoto tekstu), katrā gadījumā atsevišķi uzņemas izvērtēt, vai labojumi uzskatāmi par redakcionāliem.
Jautājums diskusijai:
Praksē lielākā problēma ir papildinājumi līgumā, kas faktiski pēc procedūras būtu atkārtoti jāapstiprina Ministru kabinetā, bet dotajā momentā tas netiek darīts dažādu apsvērumu dēļ – laikietilpīgs process, nelietderīgi, jo papildinājumi var būt apjoma ziņā nelieli, maznozīmīgi (piemēram, papildināts ar precizējošu teikumu, ar panta daļas apakšpunktu, utml.).
Jāizvērtē iespēja, kā institūcijām rīkoties ar nelieliem papildinājumiem līgumā, kuru trūkumu puses ir konstatējušas savas iekšējās saskaņošanas procesā (jāatceras, ka līgumu slēdz divas vai vairāk puses un iekšējās procedūras puses netiek izietas vienlaikus).
Jautājumi:
1. Būtisku papildinājumu ietveršana zem redakcionāliem labojumiem.
2. Vai Valsts kanceleja, sūtot Līgumus ratificēšanai Saeima, salīdzina Ministru kabinetā apstiprināto tekstu ar parakstīto līgumu. Kā rīkojas tekstu neatbilstības gadījumā?
|
