Materiāls 4

Par Ministru kabineta tiesībām uzdot valsts kapitālsabiedrībām uzdevumus
Ministru kabineta rīkojumā

Tieslietu ministrija ir identificējusi problēmu saistībā ar Ministru kabineta tiesībām uzdot Ministru kabineta rīkojumā uzdevumu valsts kapitālsabiedrībām (piemēram, Ministru kabinetā tiek izsniegti izskatīšanai un pieņemti lēmumi, kas ir kapitālsabiedrības valdes, nevis Ministru kabineta kompetencē). Lai nošķirtu gadījumus, kad Ministru kabinets ir tiesīgs uzdot valsts kapitālsabiedrībai konkrētu uzdevumu veikšanu, kā arī skaidrotu situācijas, kad Ministru kabinets ir tiesīgs citādā veidā pieņemt lēmumus, kas attiecas uz valsts kapitālsabiedrībām (piemēram, rīkojoties kā valsts kapitālsabiedrības dalībnieks) ir sagatavots šis izvērtējums. Tajā tiek skaidroti trīs veidi, kādos var izpausties Ministru kabineta norādījums valsts kapitālsabiedrībai veikt konkrētas darbības:

1) Ministru kabineta lēmums, tam rīkojoties kā valsts kapitālsabiedrības dalībniekam;

2) Ministru kabineta atļauja kapitālsabiedrībai veikt konkrētas darbības;

3) Ministru kabineta rīkojums (uzdevums) valsts kapitālsabiedrībai.

Ministru kabineta lēmums, tam rīkojoties kā valsts kapitālsabiedrības dalībniekam

Ministru kabinets ir publiska persona un tā pamatā darbojas publisko tiesību jomā, kuras regulācijas mehānisms ir „aizliegts viss, kas nav atļauts”[1], tāpēc Ministru kabinetam jādarbojas atbilstoši tam piešķirtajai kompetencei. Savukārt, valsts kapitālsabiedrība ir privāto tiesību subjekts, kura vadīšanas un pārstāvības funkcija ir uzticēta tā valdei. Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets var uzdot uzdevumu valsts kapitālsabiedrībai vai lemt par jautājumu, kas saistīts ar valsts kapitālsabiedrības veicamajām darbībām, tikai tad, ja šāda Ministru kabineta kompetence ir noteikta normatīvajā aktā un tikai tādā apjomā, kādā tā paredzēta normatīvajā aktā (t.i., ja konkrēts jautājums ir saistīts ar valsts kapitālsabiedrības vadīšanu un pārstāvību, tas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ietilpst valsts kapitālsabiedrības valdes funkcijās un Ministru kabinets konkrētu jautājumu var izlemt, saskaņot vai citādi iesaistīties jautājuma risināšanā tikai tad, ja normatīvais akts to paredz). Piemēram, likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” paredz gadījumus, kad Ministru kabinets pieņem lēmumus attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām (49.pants un 77.pants noteic, kādus lēmumus Ministru kabinets pieņem kā valsts kapitālsabiedrības dalībnieks (akcionārs) (skatīti pielikumā Ministru kabineta 2011.gada 16.augsuta rīkojumu Nr.373 „Par valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” pamatkapitāla palielināšanu”), 8.pants paredz Ministru kabineta tiesības lemt par valsts izšķirošās ietekmes iegūšanu (skatīt pielikumā Ministru kabineta 2011.gada 27.oktobra rīkojumu Nr.626 „Par valsts akciju sabiedrības „Latvijas gaisa satiksme’ izšķirošās ietekmes izbeigšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „LGS MĀCĪBU CENTRS”)). Minētie jautājumi nav uzskatāmi par uzdevumu došanu valsts kapitālsabiedrībai, bet gan par normatīvajos aktos noteikto Ministru kabineta funkciju (šajā gadījumā – dalībnieka (akcionāra) kompetences) izpildi.

Ministru kabineta atļauja kapitālsabiedrībai veikt konkrētas darbības

Norādām, ka ir būtiski nošķirt gadījumus, kad Ministru kabinets dod uzdevumu valsts kapitālsabiedrībai, no gadījumiem, kad Ministru kabinets dod atļauju konkrētu darbību veikšanai, piemēram, valsts mantas atsavināšanai. Norādām uz vairākiem piemēriem Ministru kabineta atļaujām:

1. Ministru kabineta rīkojumos (turpmāk – MK rīkojums) par valsts mantas pārdošanu tiek noteikts – atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot izsolē valsts nekustamo mantu, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas (atsevišķos gadījumos arī citas ministrijas) personā. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteikumiem VNĪ organizē valsts īpašuma atsavināšanas procesu. Privātpersonas pašas var vērsties VNĪ un lūgt atsavināt kādu valsts īpašumu un atsevišķos gadījumos VNĪ var arī atsavināt valsts īpašumu bez Ministru kabineta atļaujas Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajos gadījumos. Ministru kabineta atļauja VNĪ atsavināt valsts īpašumu nepieciešama tajos gadījumos, kad īpašuma, kas zemesgrāmatā ir korroborēts uz valsts vārda kādas ministrijas personā, atsavināšana notiek uz Ministru kabineta rīkojuma pamata (skatīt pielikumā Ministru kabineta 2011.gada 26.jūlija rīkojumu Nr. 338 „Par valsts nekustamās mantas pārdošanu”).

2. MK rīkojumos par meža zemes iznomāšanu tiek dota atļauja valsts akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži” iznomāt valsts meža zemi kādam privāto tiesību subjektam. Saskaņā ar Meža likuma 4.panta otro daļu valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību veic valsts akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”, kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Valsts akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” pērk vai atsavina meža zemi, tikai pamatojoties uz ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu (skatīt pielikumā Ministru kabineta 2011.gada 7.janvāra rīkojumu Nr.7 „Par neapbūvēta valsts zemesgabala „Cūksilu meža masīvs” Inčukalna pagastā, Inčukalna novadā, daļas iznomāšanu”).

Minētajos piemēros Ministru kabinets nevis dod uzdevumu valsts kapitālsabiedrībai, bet gan pieņem lēmumu, kas saistīts ar rīcību ar valsts nekustamo mantu un valsts meža zemi.

Ministru kabineta rīkojums (uzdevums) valsts kapitālsabiedrībai

Civiltiesību departamenta ieskatā, vienīgais gadījums, kad Ministru kabinets var dot uzdevumu valsts kapitālsabiedrībai, ir situācija, kad valsts kapitālsabiedrība darbojas publisko tiesību jomā, t.i., tai ir deleģēts kāds valsts pārvaldes uzdevums un attiecīgā uzdevuma izpildei Ministru kabinets var dot papildus norādījumus. Norādām uz šādu piemēru Ministru kabineta uzdevumam:

MK rīkojumos par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai tiek uzdots – Finanšu ministrijai (vai jebkurai citai ministrijai), kuras valdījumā atrodas valsts īpašuma objekts, likumā noteiktajā kārtībā nodot un valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – Privatizācijas aģentūra) pārņemt to savā valdījumā, sastādīt attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Šāda veida rīkojumos Privatizācijas aģentūrai ir uzdots uzdevums pārņemt savā valdījumā rīkojuma projektā norādīto nekustamo īpašumu. Šāds uzdevums Privatizācijas aģentūrai ir pieļaujams, jo likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 5.pants noteic, ka valsts īpašuma objekta privatizāciju valsts vārdā organizē un veic Privatizācijas aģentūra, kuras dibināšanas, darbības, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka šis likums un Privatizācijas aģentūras statūti (skatīt pielikumā Ministru kabineta 2011.gada 16.marta rīkojums Nr. 100 „Par valsts īpašuma objekta Lejas ielā 13, Rīgā, nodošanu privatizācijai”). Līdz ar to attiecīgais uzdevums tiek dots konkrētā deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros. Tātad konkrētajā gadījumā Privatizācijas aģentūra pilda valsts deleģētu uzdevumu un tai ir jāpilda MK rīkojumi privatizācijas jomā.

Praksē bieži ir vērojams, ka Ministru kabinets dot uzdevumu valsts kapitālsabiedrībai kā privāto tiesību subjektam (skatīt pielikumā Ministru kabineta rīkojuma projektu „Par valsts nekustamā īpašuma ieguldīšanu akciju sabiedrības „Latvenergo” pamatkapitālā”). Piemēram, lemjot par valsts kapitālsabiedrības izmaksājamo dividenžu apmēra samazināšanu vai par dividenžu neizmaksu, Ministru kabinets vienlaikus dod rīkojumu valsts kapitālsabiedrībai, norādot kā tai ir jāizmanto attiecīgā peļņa (skatīt pielikumā Ministru kabineta rīkojuma projektu „Par valstij dividendēs izmaksājamo akciju sabiedrības „VRC Zasulauks” peļņas daļu). Vēršam uzmanību, ka lēmumu par dividenžu apmēra samazināšanu vai par dividenžu neizmaksu, Ministru kabinets pieņemt atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 3.pantā un uz minētās normas pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajai kārtībai. Vienlaikus norādām, ka normatīvie akti neparedz Ministru kabinetam tiesības noteikt, kādā veidā valsts kapitālsabiedrībai jāizmanto tās peļņa. Šādu norādi valsts kapitālsabiedrībai varētu dot tās valsts kapitāla daļu turētājs (nozares ministrija). Ņemot vērā, ka valsts kapitāla daļu turētājs ir publisko tiesību subjekts, attiecīgu uzdevumu Ministru kabinets var dot valsts kapitāla daļu turētājam, kuram, savukārt, ir jānodrošina minētā rīkojuma izpilde valsts kapitālsabiedrībā (skatīt pielikumā Ministru kabineta 2011.gada 5.septembra rīkojumu Nr.423 „Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcija” peļņas daļu”).

Secinājumi

Ministru kabinets MK rīkojumos valsts kapitālsabiedrībām nevar uzdot uzdevumu, tomēr var pieņemt lēmumus, kas izriet no normatīvajiem aktiem attiecībā uz tām. Vienīgais izņēmums, kad Ministru kabinets var dot kādus uzdevumus valsts kapitālsabiedrībām ir tad, ja valsts kapitālsabiedrībai ir deleģēti kādi valsts pārvaldes uzdevumi un attiecīgo uzdevumu izpildei ir nepieciešami atsevišķi Ministru kabineta rīkojumi vai lēmumi.