Protokols Nr.1

VALSTS IESTĀŽU
JURIDISKO DIENESTU VADĪTĀJU SANĀKSMES
PROTOKOLS

 1.§

Par juridiskā tehnikas jautājumiem: saikļu un/vai lietojums normatīvā akta tekstā

1. Vienoties par saikļu un/vai lietošanu normatīvā akta tekstā – rakstot normatīvā akta projektu, izvairīties no dubultsaikļa „un/vai” lietošanas. Lietot tikai vienu no saikļiem, ja nepieciešams, saturu izklāstot ar apakšpunktu palīdzību.

2. Pieņemt zināšanai Ārlietu ministrijas sniegto informāciju un atzīt, ka izņēmums no šī protokollēmuma 1.punktā minētā ir pieļaujams tikai  starptautisko līgumu tekstos.  

2.§

Par norādi uz likuma un tā grozījumu publikācijām periodiskajā izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs" vai norādi uz noteikumu un to grozījumu publikācijām laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī par norādi uz Satversmes tiesas sprieduma publikāciju

1. Ņemot vērā, ka periodiskais izdevums "Latvijas Republikas Saeimas

un Ministru Kabineta Ziņotājs" no 2010.gada 1.janvāra vairs netiek izdots, pēc 2010.gada 1.janvāra sagatavotajiem likumprojektiem, ja tie paredz grozīt likumu, kas pieņemts pēc 2010.gada 1.janvāra,  ievaddaļā raksta atsauci tikai uz publikācijām laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". 

Likumprojektos, kas paredz grozīt likumus, kas pieņemti līdz 2010.gada 1.janvārim, ievaddaļā saglabājas atsauce gan uz „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotāju”, gan uz „Latvijas Vēstnesi”.

2. Turpināt pētīt jautājumu par nepieciešamību likumprojekta un Ministru kabineta noteikumu projekta ievaddaļā norādīt atsauci uz Satversmes tiesas sprieduma publikācijām.

3. Konceptuāli atbalstīt priekšlikumu, ka atsauce uz Satversmes tiesas sprieduma publikāciju normatīvā akta projektā būtu norādāma, ja pēc Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās neseko likumdevēja rīcība, t.i., „kļūda” netiek labota ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem. Turpretī, ja pēc sprieduma spēkā stāšanās, likumdevējs vai valdība labo „kļūdu”, pieņemot normatīvu aktu, atsauci uz Satversmes tiesas sprieduma publikāciju nenorāda. Šajā gadījumā norāda „kļūdu” labojošā normatīvā akta publikāciju.

4. Turpināt diskusiju par šo jautājumu nākamajā valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksmē. Sanāksmes dalībniekiem sniegt priekšlikumus par šo jautājumu līdz 2010.gada 11.februārim.(elektroniskā pasta adrese jd@mk.gov.lv).

 3.§

Par likumā ietvertā pilnvarojuma Ministru kabinetam izdot ārēju normatīvo aktu – grozīšanu vai izteikšanu jaunā redakcijā un no tā izrietošās darbības (kad jau izdotie Ministru kabineta noteikumi zaudē spēku un kad ir pieļaujami Ministru kabineta noteikumos grozījumi)

1. Vērst sanāksmes dalībnieku uzmanību uz 2004.gada 26.novembra Valsts iestāžu juridisko dienestu sanāksmes protokolu Nr.11, kas cita starpā paredzēja sanāksmes dalībnieku vienošanos attiecībā uz likumā dotā pilnvarojuma Ministru kabinetam izdot ārēju normatīvu aktu - grozīšanu vai izteikšanu jaunā redakcijā:

1.1. ja pilnvarojums ir izdots jaunā redakcijā, tad no jauna jāizdod arī uz tās pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi.

1.2. ja pilnvarojums grozīts, bet nav izteikts jaunā redakcijā, tad ir pieļaujams grozīt uz tā pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus, neizsakot tos jaunā redakcijā. Protams, ja grozījumu apjoms Ministru kabineta noteikumos pārsniedz 50%, tad Ministru kabineta noteikumi ir izsakāmi jaunā redakcijā saskaņā ar juridiskās tehnikas prasībām.

1.3.  abos iepriekš minētajos apakšpunktos norādītajos gadījumos, likumprojektā jau izstrādes stadijā paredz saprātīgu Ministru kabinetam deleģējošo likuma normu spēkā stāšanos un saprātīgu termiņu noteikumu projekta izstrādei un izdošanai, ievērojot principu, ka likums var pilnvērtīgi darboties tikai vienlaicīgi ar MK noteikumiem, kas likumā paredzēti.

2. Ieteikt ministriju atbildīgajām amatpersonām neizsludināt Valsts sekretāru sanāksmē likumprojektu un  noteikumu projektu vienlaicīgi – Ministru kabineta noteikumu projektu izsludināt pēc likumprojekta izskatīšanas Saeimā 2.lasījumā.

3. Pieņemt zināšanai, ka nepieciešami grozījumi Ministru kabineta kārtības ruļļa 236.punktā, svītrojot vārdus „no likuma spēkā stāšanās dienas”

4. Turpināt diskusiju par šo jautājumu. Sanāksmes dalībniekiem sniegt priekšlikumus par iespējamām problēmsituācijām un to iespējamo risinājumu līdz 2010.gada 11.februārim uz e-pastu jd@mk.gov.lv  

 4.§

 Par normatīvā akta projekta anotācijā ietveramo informāciju

 (N.Mickeviča, S.Dumbrovska, I.Mangule, G.Kusiņš, Dz.Galvenieks, S.Martena, K.Kuprijanova, E.Dreimane)

1. Ņemt vērā, ka aizpildot tiesību akta projekta anotācijas sadaļas, atbildēm  jābūt atbilstošām anotācijas jautājumam un jāsatur paskaidrojoša informācija pēc būtības. Atsevišķās sadaļās, piemēram, var aizstāt frāzi „nav attiecināms” ar frāzi „projekts šo jomu neskar”. Nenorādīt informāciju, kas ir pretrunā ar tiesību akta projektā ietvertajām normām – piemēram, tiesību akta projektam, kas skar budžetu, anotācijā bieži vien tiek  norādīts, ka tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ja tiesību akta projekts izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvas prasības un tā īstenošanai nepieciešams finansējums, tad finansējuma apmērs ir jānorāda anotācijā.

3. Sadaļā „Normatīvā akta ietekme uz esošo tiesību sistēmu”, jānorāda, kura ministrija vai ministrijas izstrādās no likuma izrietošos Ministru kabineta noteikumu projektus, kā arī iesniegtajā likumprojektā jābūt saskaņojumam ar iesaistītajām ministrijām, lai nodrošinātu saskaņotu likuma un Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanos.

4. Gadījumos, ja tiesību akta projekta izstrādē un izvērtēšanā iesaistītajām amatpersonām ir iebildumi, tad ieteicams šos iebildumus izklāstīt vīzējot vai pievienot atzinumā.

5. Nenorādīt anotācijā negatīvu informāciju, kas apliecina, ka pati ministrija – sagatavotāja nepiekrīt iesniegtajam tiesību akta projektam. Šādos gadījumos ieteicamā rīcība ir norādīta šī paragrāfa 4.punktā, vai arī kā alternatīvs risinājums ir meklējams atšķirīgs juridisks risinājums.

 

Valsts kancelejas direktora
vietniece tiesību aktu lietās Elita Dreimane