|
Stratēģiskās plānošanas process
Lai efektīvi sasaistītu politikas un budžeta plānošanu un ieviešanu vidējā termiņā, valsts pārvaldes iestādēs tiek ieviesta stratēģiskā plānošana. Tās galvenais princips ir maksimāla esošo politikas plānošanas un budžeta veidošanas procesu integrācija un būtiskākais stratēģiskās plānošanas dokuments ir institūcijas darbības stratēģija. Stratēģiskās plānošanas procesa mērķis ir panākt:
1) lielāku valsts pārvaldes orientāciju uz rezultātiem;
2) efektīvāku finanšu, materiāltehnisko un cilvēkresursu izmantošanu, uzstādot konkrētus mērķus un rezultātus.
Ar stratēģijas palīdzību institūcija plāno savu darbību atbilstoši tās finansiālajām iespējam – balstoties uz Saeimā pieņemto budžetu. Balstoties uz institūcijas ārējās un iekšējās darbības vides un resursu analīzi, institūcija izvirza mērķus tās galvenajiem darbības virzieniem. Savukārt, lai mērītu mērķu sasniegšanas pakāpi, institūcija plāno rezultātus, raugoties, lai tiktu formulētas skaidras to definīcijas un nodrošināta pēctecība. Rezultātiem jābūt saskaņotiem ar plānošanas dokumentos uzstādītajiem mērķiem un tikai īpašos gadījumos ir pieļaujama rezultātu vārdiskā formulējuma un jēgas maiņa. Stratēģijas aktualizācijas procesā papildina rādītāju skaitliskās vērtības un norāda jaunākos datus par rādītāju izpildi. Beidzoties plānošanas ciklam, tiek paredzēts laikposms kvalitatīva stratēģijas novērtējuma veikšanai, kuru iekļauj institūcijas publiskajā pārskatā.
Balstoties uz stratēģijā nospraustajām vidēja termiņa prioritātēm, institūcija izstrādā gada darba plānu, kas satur informāciju par konkrētiem pasākumiem (atbildīgajām struktūrvienībām un darbiniekiem) stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanai.
Stratēģiskās plānošana sistēma
Darbs pie stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešanas Latvijas valsts pārvaldes iestādēs tika uzsākts 2000.gadā, bet pieeja definēta 2001.gadā līdz ar Politikas plānošanas pamatnostādņu apstiprināšanu Ministru kabinetā. Attīstot sistēmu un instrumentus tās praktiskajai ieviešanai, 2003.gadā tika izstrādāti Metodiskie ieteikumi institūciju darbības stratēģiju izstrādei. Darbības stratēģija ir vidēja termiņa iestādes vadības dokuments, kas kļūst par neatņemamu institūcijas vidēja termiņa budžeta plānošanas sastāvdaļu, tādējādi saskaņojot iestādes stratēģisko mērķu un to īstenošanai nepieciešamo finanšu līdzekļu plānošanu. Institūcijas darbības stratēģijas vietu plānošanas dokumentu sistēmā var aplūkot šeit.
Pamatojoties uz Metodiskajiem ieteikumiem institūciju darbības stratēģiju izstrādei, 2003.gadā tika uzsākts pilotprojekts Zemkopības ministrijā, kura pirmā izstrādāja savu darbības stratēģiju. Ņemot vērā pilotprojekta īstenošanā gūto pieredzi, stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas sistēmu ieviešana visās centrālajās valsts pārvaldes iestādēs tika uzsākta 2006.gadā, visām ministrijām, Valsts kancelejai un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem izstrādājot savas darbības stratēģijas trim gadiem un uzsākot to īstenošanu 2007.gadā. Pirms sistēmas ieviešanas 2005.gadā tika veikti grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 "Ministru kabineta kārtības rullis", iekļaujot tajos normas, kas regulē iestādes darbības stratēģiju izstrādi, nosakot, ka iestādes darbības stratēģija kalpo par pamatu attiecīgās tiešās valsts pārvaldes iestādes kārtējā gada budžeta pieteikumam.
Sistēmas tālāka attīstība ir saistīta arī ar 2006.gadā veikto Politikas plānošanas pamatnostādņu ieviešanas novērtējumu, kas norādīja uz vairākām problēmām plānošanas sistēmā. Rezultātā tika izstrādātas Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes (apstiprinātas Ministru kabineta 2006.gada 12.septembra sēdē (prot. Nr.47 29.§)), kas aplūko vairākus ar stratēģisko plānošanu saistītus jautājumus un to attīstību nākotnē. Pamatnostādnes nosaka, ka, sākot ar 2009.gadu, iestāžu darbības stratēģijas izstrādā visas tiešās pārvaldes iestādes, tajā skaitā visas ministriju padotības iestādes, bet visos publiskās pārvaldes līmeņos – sākot ar 2010.gadu. Saskaņā ar pamatnostādnēm, sākot ar 2010.gadu, darbības stratēģijas izstrādā četriem gadiem, t.i., kārtējam gadam, kam ir apstiprināts valsts budžets, nākamajam gadam, kuram plāno valsts budžetu, un tam sekojošajiem diviem gadiem. Šis process saskan ar 2007.gadā uzsākto Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara noteikšanas procesu, kas tiek pārskatīts katru gadu un uz kuru pamatojoties katru gadu tiek aktualizētas arī darbības stratēģijas un izstrādāti pieteikumi nākamā gada budžetam. Apstiprinot augstākminētās pamatnostādnes, tika pieņemts lēmums izstrādāt Attīstības plānošanas sistēmas likumu un aktualizēt 2003.gada metodiskos norādījumus, kas skaidroja stratēģiju saturu un to izstrādes kārtību.
2008.gada 8.maijā Saeimā tika pieņemts Attīstības plānošanas sistēmas likums, kas stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. 2008.gada 30.jūnijā Ministru kabinetā tika pieņemta jauna Ministru kabineta instrukcija par stratēģiskās plānošanas jautājumiem. „Kārtība, kādā izstrādā, aktualizē un novērtē institūcijas darbības stratēģiju” balstās uz stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešanas procesā gūtajām atziņām un secinājumiem, un tās mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju stratēģiskajai plānošanai valsts pārvaldes institūcijās, tai skaitā arī to padotības iestādēs. Instrukcija nosaka, ka stratēģiju izstrādā trīs gadu plānošanas ciklam, kas saskan ar Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara termiņu. Ņemot vērā, ka ietvars katru gadu tiek pārskatīts un tiek koriģēts maksimālais izdevumu kopapjoms katrai institūcijai, stratēģija katru gadu aktualizē.
|
