|
Balstoties uz Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnēs apstiprinātajiem rīcības virzieniem, ir izstrādāts un Saeimā 2008.gada 8.maijā pieņemts Attīstības plānošanas sistēmas likums, kas stājās spēkā 2009.gada 1.janvārī.
Likuma mērķis ir novērst līdzšinējās plānošanas sistēmas darbībā identificētos trūkumus un nodrošināt vienkāršas, pārskatāmas, saprotamas, taču efektīvas plānošanas sistēmas izveidošanu, kas sekmētu valsts attīstību vidējā termiņā un ilgtermiņā. Likums nosaka attīstības plānošanas dokumentu veidus, līmeņus, laika ietvaru un hierarhiju, kā arī attīstības plānošanas sasaisti ar valsts budžeta veidošanas procesu, reģionālās un vietējās pārvaldes līmeņa plānošanu, kā arī risina praksē radušās grūtības vai neskaidrības. Likums akcentē pēctecības nodrošināšanas nepieciešamību plānošanas procesā, uzsverot plānošanas procesa nozīmi pirms tiesiskā regulējuma izstrādes uzsākšanas, tādējādi nostiprinot ietekmes izvērtēšanas nepieciešamību jaunām politikām un tiesību aktu projektiem un radot pamatu ietekmes novērtēšanas sistēmas attīstībai un ietekmes mērīšanas rādītāju uzlabošanai.
Līdz šim attīstības plānošanas sistēmas normatīvais regulējums ir noteikts Ministru kabineta kārtības rullī, Reģionālās attīstības likumā un Teritorijas plānošanas likumā, un sistēmas darbība modelēta vairākos politikas plānošanas dokumentos - Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnēs, Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnēs, koncepcijā par Stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē, kā arī Reģionālās politikas pamatnostādnēs. Valsts un reģionālā līmeņa plānošanas sistēma bija veidota dažāda līmeņa normatīvajos aktos, kas nebija savstarpēji saskaņoti. Tādēļ 2009.gadā būs nepieciešami grozījumi vairākos likumos un citos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu sistēmas ieviešanu visos valsts pārvaldes līmeņos.
Likums veicina arī Eiropas Savienības Labāka regulējuma iniciatīvas (Better Regulation) nostiprināšanu Latvijas valsts pārvaldes institūcijās tādās jomās kā politikas ietekmes izvērtēšana, konsultācijas ar sabiedrību, administratīvā sloga samazināšana un regulējuma vienkāršošana, nostiprinot šos principus likumdošanas līmenī un paplašinot iniciatīvas instrumentu ietekmi arī uz pašvaldību kompetenci.
Saskaņā ar Attīstības plānošanas likumā noteikto, attīstības plānošanas sistēma aptver politikas un teritorijas plānošanu, nodrošinot dažādu pieņemto lēmumu sasaisti un saskaņotību, veicot nepieciešamos uzdevumus izvirzīto mērķu sasniegšanai un īstenojot politiski noteiktas prioritātes. Attīstības plānošanas instrumenti ir attīstības plānošanas dokumenti, kas ietver trīs dokumentu veidus:
- politikas plānošanas dokumenti;
- institūciju vadības dokumenti;
- teritorijas attīstības plānošanas dokumenti.
Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti ir gan reģionālā, gan vietējā līmeņa ilgtermiņa un vidēja termiņa dokumenti, kas noteiktā teritorijā izvirza prioritātes, telpiskās attīstības perspektīvu, kā arī prioritāšu īstenošanai nepieciešamo pasākumu kopumu. Šajā dokumenti grupā ietilpst gan teritorijas plānojums, kuru izstrādā un apstiprina Teritorijas plānošanas likumā noteiktajā kārtība, gan reģionu un pašvaldību attīstības programmas, kuras tiek izstrādātas uz 7 gadiem un nosaka attiecīgās teritorijas attīstības prioritātes un ietver konkrētu pasākumu kopumu to īstenošanai.
|
