|
Rezultatīvo rādītāju sistēma
Rezultatīvo rādītāju sistēma Latvijā ieviesta budžeta reformas ietvaros ar nolūku izvērtēt ieguldīto finanšu resursu izlietojumu atbilstoši politikas mērķim. Tā ir cieši saistīta ar programmu budžeta plānošanu, kas uzsākta 1997.gadā. Līdz ar Politikas plānošanas pamatnostādņu, Vidēja termiņa budžeta plānošanas metodoloģijas, kā arī Ministru kabineta kārtības ruļļa akceptēšanu ministrijās un citās centrālajās valsts iestādēs, pamazām tika uzsākts veidot vienotu izpratni par uz rezultātu vērstas politikas plānošanas nepieciešamību. Šobrīd rezultatīvo rādītāju sistēma un tās darbība ir noteikta Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnēs 2008. – 2013.gadam. Rezultatīvo rādītāju sistēma nodrošina politikas plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanas pakāpes mērīšanu, attēlo institūcijas plānotās darbības efektivitāti, kā arī pamato budžeta līdzekļu piešķīrumu un izlietojumu.
Galvenais politikas ieviešanas, institūcijas darbības un budžeta izpildes pārraudzības un vērtēšanas instruments ir regulāra rezultātu mērīšana un atskaitīšanās par sasniegtajiem rezultātiem, izmantojot to rezultatīvos rādītājus.
Rezultāti, rezultatīvie rādītāji un to iedalījums
Rezultāti ir mērķa sasniegšanas progresa izteiksme, tāpēc tos nosaka atbilstoši mērķiem. Rezultāti iedalās makro ietekmes rezultātos, politikas rezultātos un darbības rezultātos.
Darbības rezultāti ir institūciju būtiskākie darba galaprodukti jeb pakalpojumi un preces, kas tiek radītas, izmantojot ieguldījumus, īstenojot pasākumus, uzdevumus un funkcijas, kas pilnībā atrodas institūcijas pārraudzībā un ietekmē. Darbības rezultātus parasti izmanto budžeta un citu resursu plānošanā un prognozēšanā un to sasniegšanas pakāpe ir konstatējama īstermiņā – tos var novērtēt darbības veikšanas laikā vai tūlīt pēc tās. Darbības rezultāti ir, piemēram, izsniegto licenču skaits, veikto pētījumu skaits, apmācīto personu skaits, veikto pārbaužu skaits utt.. Vairāku darbības rezultātu sasniegšana kontekstā ar ārējās vides faktoru ietekmi nodrošina politikas rezultāta sasniegšanu.
Politikas rezultāti ir vērsti uz sabiedrībai būtisku mērķu sasniegšanu un motivē atbildīgās institūcijas veikt koriģējošas darbības, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Ar politikas rezultātu palīdzību institūcijas var izskaidrot sabiedrībai savas darbības būtību un sasniedzamos mērķus. Politikas rezultātus plāno attīstības plānošanas dokumentos un valsts budžeta programmās, kā arī citos dokumentos, ja to izstrādātājs to uzskata par nepieciešamu. Politikas rezultātus raksturo ārējās vides faktoru ietekme un daļēja kontrole pār to sasniegšanu un orientācija uz sasniegumiem, nevis veidiem, kā tos panākt. Kā piemērus politikas rezultātam var minēt klientu apmierinātības pieaugumu ar sabiedriskajiem pakalpojumiem, dažādu saslimstību mazināšanos, satiksmes negadījumu skaita samazināšanos, jaunu izņēmumu skaita pieaugumu utt.. Politikas rezultātu izpildi parasti mēra vidējā termiņā.
Makro ietekmes rezultāti ir iespējamās sekas, kas rodas, sasniedzot vairākus politikas rezultātus un kurus būtiski ietekmē arī ārējās vides faktori. Valsts pārvaldes iestādes tieši nespēj ietekmēt ārējās vides faktorus, īpaši globāla līmeņa ekonomisko procesu ietekmi uz situāciju Latvijā, tāpēc attīstības plānošanas dokumentos makro ietekmes rezultātus parasti iekļauj tikai informatīvos nolūkos. Par makro ietekmes rezultātiem var uzskatīt, piemēram, iekšzemes kopprodukta pieaugumu, bezdarba samazināšanos, mājsaimniecību ienākumu palielināšanos, kultūras mantojuma saglabāšanu utt.. Par makro ietekmes rezultātu sasniegšanas pakāpi parasti spriež vidējā termiņā vai pat ilgtermiņā.
Rezultātu mērīšanai katram rezultātam izvirza vienu vai vairākus rezultatīvos rādītājus, kas izsaka attiecīgā rīcības virziena, sniegtā pakalpojuma vai produkta labāko iespējamo vērtību, ņemot vērā pieejamos laika, finanšu un cilvēkresursus. Lai prognozētu rādītāju, nepieciešama skaidri definēta rezultātu struktūra un to mērīšanas iespējas. Galvenie lielumi, kas parasti tiek mērīti, ir veiktie ieguldījumi, institūciju funkciju un uzdevumu izpildes apjoms (ieguvumi), kā arī attiecība starp ieguldījumiem un ieguvumiem. Izvēloties dažādus ieguldījumu un ieguvumu rādītājus un to kombinācijas, iespējams mērīt institūciju tiešos darba rezultātus, institūciju darbības ekonomiskumu, dažādu rīcības virzienu funkcionālo efektivitāti (iznākumu atbilstību sākotnēji izvirzītajiem mērķiem un rezultātiem), kā arī sniegto pakalpojumu kvalitāti.
|
