Politikas plānošana

Politikas plānošana ir noteiktā kārtībā izpildvaras līmenī izstrādāti priekšlikumi un pasākumi sociāli ekonomisko problēmu risināšanai, politiskajās vadlīnijās noteikto mērķu un attīstības prioritāšu sasniegšanai un to ietekmes izvērtēšanai, kas strukturētā veidā ietverti politikas plānošanas dokumentos. Politikas plānošanas mērķis ir skaidri, strukturēti un saprotami apkopot informāciju par situāciju un problēmām konkrētā jomā, kā arī noteikt attiecīgās jomas turpmāko attīstību vai identificēto problēmu risinājumu.

 Politikas plānošanas process ir uz mērķi un rezultātu orientēts pasākumu kopums, kas nosaka politikas īstenošanai un uzraudzībai nepieciešamās darbības Saeimā, Ministru kabinetā un visās valsts pārvaldes institūcijās. Politiku izstrādā vienā vai vairākās politikas jomās, nozarēs vai apakšnozarēs. Politikas plānošanas un analīzes procesā parasti runā par šādiem posmiem:

1) situācijas analīze;

2) problēmu un iespējamo risinājumu noteikšana;

3) ietekmes sākotnējais izvērtējums;

4) politikas plānošanas dokumenta saskaņošana un apstiprināšana;

5) lēmuma par finanšu resursu piešķiršanu pieņemšana;

6) politikas īstenošana un uzraudzība;

7) politikas sasniegto rezultātu ietekmes izvērtējums.

Politikas plānošanas process notiek pirms tiesiskā regulējuma izstrādes procesa. Izstrādājot tiesību aktu projektus, ņem vērā politikas plānošanas dokumentos ietvertos mērķus un apstiprinātos risinājumus.

Politikas plānošanas sistēma un dokumenti

Darbs pie vienotas politikas plānošanas un koordinācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas tika uzsākts jau 2000.gadā, kad tika izstrādātas un apstiprinātas sistēmu veidojošās Politikas plānošanas pamatnostādnes, kas nosaka rīcībpolitikas izstrādes pamatprincipus, politikas plānošanas dokumentu veidus un to savstarpējo hierarhiju. Pamatnostādnes bija par pamatu Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.111 "Ministru kabineta kārtības rullis" pieņemšanai, kurā līdz 2009.gadam tika noteiktas konkrētas saturiskas prasības visiem politikas plānošanas dokumentu veidiem – situācijas analīze, galvenās esošās un potenciālās problēmas, iespējamie alternatīvie risinājumi un to ietekmes novērtējums, lēmuma ietekme uz valsts budžetu, prognozējamie politikas un darbības rezultāti, saistība ar citiem politikas plānošanas dokumentiem vai normatīvajiem aktiem, kā arī atskaitīšanās un kontroles kārtība. Politikas plānošanas dokumenti, kas izstrādāti un apstiprināti pēc 2002.gada, ievērojot Ministru kabineta kārtības rullī noteikto, ir apkopoti Politikas plānošanas dokumentu datu bāzē POLSIS.

2005.gada beigās Valsts kanceleja pasūtīja neatkarīgu Politikas plānošanas pamatnostādņu ieviešanas novērtējumu. Lielākā daļa identificēto problēmu bija saistītas ar plānošanas dokumentu kvalitāti – nepietiekamu ietekmes izvērtējumu, konsultāciju un sabiedrisko apspriešanu neveikšanu, pētījumu neizmantošanu dokumentu sagatavošanas posmā, arī Ministru kabineta kārtības rullī noteikto minimālo satura prasību neievērošanu.

Lai risinātu novērtējumā identificētās problēmas, tika izstrādātas un ar Ministru kabineta 2006.gada 18.septembra rīkojumu Nr.705 apstiprinātas Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes. Tās vērstas uz vienkāršas, pārskatāmas, saprotamas un efektīvas politikas plānošanas sistēmas izveidošanu, kas sekmētu valsts attīstību vidējā un ilgtermiņā. Pamatnostādnes precizē politikas plānošanas dokumentu tipus, nosaka to savstarpējo sasaisti, pielietojumu, politikas plānošanas sasaisti ar valsts budžeta veidošanas procesu, valdības prioritātēm, reģionālās un vietējās pārvaldes līmeņa un starptautisko organizāciju plānošanas sistēmām. Pamatnostādnēs ietvertie politikas plānošanas sistēmas elementi un darbības mehānisms ir iestrādāti Attīstības plānošanas sistēmas likumā un no tā izrietošajos Ministru kabineta līmeņa tiesību aktos.

Pašlaik politika (gan nozaru, gan starpnozaru griezumā) Latvijā tiek plānota ilgtermiņā (līdz 25 gadiem), vidējā termiņā (līdz septiņiem gadiem) un īstermiņā (līdz trim gadiem). Politikas plānošanas dokumentos ietver priekšlikumus sociāli ekonomisko problēmu risināšanai un politisko vadlīniju dokumentos vai citos attīstības plānošanas dokumentos noteikto mērķu un attīstības prioritāšu sasniegšanai, kā arī problēmu risinājumu ietekmes novērtējumu, norādot mērķu sasniegšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus, to avotus un par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas. Kopumā pastāv trīs dažādi politikas plānošanas dokumentu veidi:

1) pamatnostādnes;

2) plāns;

3) koncepcija.

Katram no tiem ir savas funkcijas un loma kopējā politikas plānošanas sistēmā.

Pamatnostādnes ir uz konkrētu, valstij nozīmīgu mērķu sasniegšanu vērsts vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver plašu jautājumu loku un ko izstrādā laikposmam no pieciem līdz septiņiem gadiem. Pamatnostādnes ietver esošās situācijas raksturojumu attiecīgajā nozarē; informāciju par risināmo jautājumu sasaisti ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem; identificētās problēmas, kuru risināšanai nepieciešama noteiktas politikas īstenošana; būtiskākos esošos un no jauna izvirzītos politikas pamatprincipus, politikas mērķus un, ja nepieciešams, arī apakšmērķus un prioritātes; rīcības virzienus politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai un turpmākās rīcības plānojumu; piedāvātā risinājuma sākotnējā (ex-ante) ietekmes novērtējuma rezultātus; rīcības plānojumā paredzēto uzdevumu un pasākumu izpildes termiņu; politikas rezultātus, tiem pakārtotos darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus, kas norāda uz izvirzīto mērķu sasniegšanas progresu; ietekmes novērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem; par paredzēto uzdevumu un pasākumu izpildi atbildīgās institūcijas; pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtību un politikas plānošanas dokumentus, kuri atzīstami par spēku zaudējušiem.

Plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, ko izstrādā politikas ieviešanai noteiktā nozarē laikposmam līdz trim gadiem, lēmējinstitūcijas atbalstītu pamatnostādņu īstenošanai vai augstākas iestādes dotā uzdevuma izpildei. Plāns ietver esošās situācijas raksturojumu attiecīgajā nozarē; informāciju par plāna sasaisti ar Nacionālo attīstības plānu un plānošanas reģionu attīstības programmām, attiecīgās jomas vai nozares prioritātēm un citiem attīstības plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem; plāna mērķi; pasākumus izvirzīto mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei, kā arī tiešos darbības rezultātus; termiņus pasākumu īstenošanai ar precizitāti no viena līdz trim mēnešiem; pasākumu izpildei nepieciešamo finansējumu; par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas un, ja nepieciešams, pasākumu īstenošanā iesaistītās institūcijas; pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtību un plānus, kuri atzīstami par spēku zaudējušiem.

Koncepcija ir politikas plānošanas dokuments, ar kuru informē lēmējinstitūciju par noteiktas problēmas esību vai par nepieciešamā normatīvā regulējuma būtību, par iespējamo turpmāko rīcību vai par problēmas iespējamiem risinājuma variantiem. Koncepcijā ietver problēmas vai situācijas izklāstu; risinājuma variantus un informāciju par to, kādā veidā katrs no tiem risina minēto problēmu, kā arī sākotnējā ietekmes novērtējuma rezultātus; risinājuma variantu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem; priekšlikumus turpmākās rīcības plānojumam, norādot termiņus un atbildīgās institūcijas paredzēto uzdevumu veikšanai; politikas plānošanas dokumentus, kuri atzīstami par spēku zaudējušiem.

Citi plānošanas un ar plānošanu saistītie dokumenti

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir hierarhiski augstākais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments, ar kura izstrādes gaitu var iepazīties interneta vietnē www.latvija2030.lv.

Nacionālais attīstības plāns ir hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas apstiprināts Ministru kabinetā 2006.gada 4.jūlijā. Ar plāna tekstu, tā īstenošanas un uzraudzības procesiem var uzzināt vairāk interneta vietnē www.nap.lv.  

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību ir politisko vadlīniju dokuments, kuru izstrādā visam Ministru kabineta pilnvaru laikam un kurš ietver Ministru kabineta darbības prioritātes, sasniedzamos mērķus un rezultātus. Deklarācijas īstenošanai Ministru kabinets izstrādā un apstiprina Valdības rīcības plānu, kurā norāda konkrētus uzdevumus Deklarācijā izvirzīto mērķu sasniegšanai, katra uzdevuma īstenošanas termiņu un par uzdevuma īstenošanu atbildīgās iestādes, kā arī citu nepieciešamo informāciju.  

Informatīvais ziņojums ir informācija vai pārskats par Ministru kabineta kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par Ministru kabineta atbalstīta plānošanas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi, vai problēmām kādā atsevišķā jomā. Ministrija informatīvo ziņojumu sagatavo pēc savas iniciatīvas vai Ministru prezidenta uzdevumā, kā arī izpildot Ministru kabineta sēdes vai Ministru kabineta komitejas sēdes protokollēmumā, plānošanas dokumentā vai tiesību aktā doto uzdevumu.

Valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai Eiropas Savienībā un starptautiskajās organizācijās ir iedibināta starptautisko jautājumu koordinācijas sistēma Latvijā. Eiropas Savienības jautājumu koordinācijas tiesisko pamatu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.596 "Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrādes, apstiprināšanas un pārstāvēšanas kārtība", un konkrētāk ar Eiropas Savienības jautājumu koordināciju Latvijā var iepazīties Ārlietu ministrijas mājas lapā.