Latvijas Republikas Ministru kabineta tiesību aktu projekti
A A A
Labāks regulējums
Cilvēkresursu attīstības politika
Kvalitātes vadība
ES projekti valsts pārvaldes attīstībai
Arhīvs
Saziņa
Kontakti

Brīvības bulvāris 36
Rīga, LV - 1520
Tālrunis: 67082800
e-pasts: vk@mk.gov.lv

Kvalitātes vadība

print Nosūtīt
print Drukāt

Kā kvalitātes vadības pazīstamākie pamatlicēji jāmin Edvards Demings (Edwards Deming) un Džozefs Jurans (Joseph Juran). Pēc 2.Pasaules kara ASV nejuta vajadzību pielietot papildus metodes, lai sekmētu savu ekonomisko konkurētspēju, tāpēc Demings un Jurans pieņēma Japānas uzaicinājumu kvalitātes kontroles ieviešanai, padarot Japānu par augsti attīstītu un ekonomiski konkurētspējīgu valsti.

Mūsdienās kvalitātes vadību var uztvert gan kā konkrētu sistēmu, gan kā filozofiju, kura ir visu organizācijas procesu pamatā – visaptveroša kvalitātes vadība.

Kvalitātes vadības būtība ir spēja pastāvīgi uzlabot organizācijas procesus, padarot tos pēc iespējas efektīvākus (lētākus, ātrākus u.tml.) un novēršot kļūdu jeb neatbilstību rašanos.

Kvalitātes vadības būtiskākie pamatprincipi ir:

  • nepārtraukta pilnveidošana – regulāra institūcijas ieguldījumu, procesu un sasniegto rezultātu izvērtēšana, priekšlikumu izstrāde pilnveidošanai un kļūdu novēršanai, to ieviešana;
  • līdzdalība - visu līmeņu darbinieku iesaistīšanās kvalitātes vadības sistēmas izstrādē un uzturēšanā;
  • mērāmība – balstās statistiski noteiktos plānotos rezultātos;
  • efektivitāte – pastāvīga nevajadzīgo darbību un procesu likvidēšana;
  • sistēmiskums - aptver visus organizācijas procesus;
  • klientorientētība – organizācijas procesiem ir jāatbilst klientu vajadzībām un vēlmēm;
  • stratēģiskums – kvalitātes vadības sistēma balstās uz stratēģisku iestādes kvalitātes politiku.

Kvalitātes vadības pamatprincipus ir iespējams integrēt esošajās organizācijas vadības sistēmās un procesos, neveidojot atsevišķu sistēmu un neieviešot konkrētu kvalitātes vadības modeli.

Aktuāls ir jautājums par kvalitātes vadības izmaksām. Tās ietekmē dažādi apstākļi – kāds modelis tiek ieviests, vai tas prasa pašnovērtējumu vai trešās puses novērtējumu, kādā savas attīstības posmā ir institūcija, proti, cik daudz procedūras jau ir aprakstītas ārējos vai iekšējos normatīvajos aktos, vai tiek veikts organizācijas efektivitātes novērtējums. Laiks un nauda nav vienīgie resursi, kas ir nepieciešami – bieži efektīvas kvalitātes vadības ieviešanas šķērslis ir nepietiekama vadības vai darbinieku motivācija un ieinteresētība organizācijas pilnveidē.

 Kvalitātes vadība valsts pārvaldē

Kvalitātes vadības ieviešanā valsts pārvaldē var saskatīt no trim aspektiem:

  • kvalitāte normu un procedūru ievērošanas aspektā;
  • kvalitāte efektivitātes aspektā;
  • kvalitāte klientu apmierinātības aspektā.

Atšķirībā no privātā sektora, valsts pārvaldē lielākā daļa procesu un galaproduktu jau tiek normatīvi regulēta – balstoties uz ārējiem normatīviem aktiem (likumdošanu, politikas dokumentiem un tiesību aktiem), tiek noteikti dažādi pakalpojumu standarti, sasniedzamie rezultāti un procesi. Tāpat pašas iestādes pieņem normatīvos aktus, kas reglamentē tās iekšējās procedūras.

Tai pat laikā, izvērtējums, vai tiek izvēlēts efektīvākais ieviešanas veids un sasniegta klientu apmierinātība, bieži ir pašas ieviesējinstitūcijas ziņā. Līdz ar to kvalitātes vadības ieviešana valsts pārvaldē nodrošina visaptverošu skatījumu uz ieguldījumiem (inputs), procesiem un rezultātiem, īpašu uzmanību pievēršot efektivitātes izvērtējumam un klientu apmierinātības paaugstināšanai.

Eiropas Savienības dalībvalstis lielākoties izmanto decentralizētu pieeju kvalitātes vadības ieviešanā – tiek izstrādāti kvalitātes pamatprincipi, vadlīnijas noteiktu instrumentu ieviešanai, pasniegtas kvalitātes balvas un izmantoti citi veidi kvalitātes vadības ieviešanas sekmēšanai institūcijās. Šeit var iepazīties ar valstu prakses salīdzinošo analīzi

Atpakaļ  Uz augšu  Uz sākumlapu