|
Eiropas Savienība
Līdz ar Lisabonas stratēģijas mērķa izvirzīšanu – padarīt Eiropas Savienības ekonomiku par konkurētspējīgāko pasaulē – Eiropas Komisija ir izstrādājusi stratēģiju par labāka regulējuma politikas īstenošanu, lai nodrošinātu to, ka regulējuma ietvars Eiropas Savienībā veicina izaugsmi un nodarbinātību, ņemot vērā sociālos un vides mērķus, kā arī iedzīvotāju un dalībvalstu ieguvumus. Eiropas Savienības labāka regulējuma politikas mērķis ir vienkāršot un uzlabot pastāvošo regulējuma sistēmu, kvalitatīvāk izstrādāt jaunu regulējumu un pastiprināt to noteikumu efektivitāti, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības proporcionalitātes principiem.
Labāka regulējuma politikas īstenošanu veic Eiropas Komisija, bet koordinējošo funkciju īsteno Konkurētspējas padome.
Lai izskaidrotu dalībvalstīm labāka regulējuma politikas īstenošanu, Eiropas Komisija ir izstrādājusi informatīvu materiālu "Labāks tiesiskais regulējums – vienkāršs skaidrojums".
Labāka regulējuma politikas stratēģija (A strategic review of Better Regulation in the European Union, Commission communication) nosaka trīs galvenos darbības virzienus: izstrādāt un pielietot instrumentus labāka regulējuma politikas īstenošanai, it īpaši attiecībā uz likumdošanas vienkāršošanu, administratīvā sloga samazināšanu un ietekmes novērtēšanu; sadarboties ar Eiropas Savienības dalībvalstīm kopējo principu piemērošanā; veicināt dialogu starp iesaistītajām pusēm un visiem regulatoriem Eiropas Savienības un nacionālajā līmenī.
Eiropas Komisija labāka regulējuma politikas īstenošanā izmanto šādus instrumentus: ietekmes novērtēšana Eiropas Savienības tiesību aktiem un to projektiem; administratīvā sloga novērtēšana un mazināšana; Eiropas Savienības likumdošanas vienkāršošana; nepieņemto Eiropas Savienības tiesību aktu caurskatīšana selektīvā veidā; regulāras un vispusīgas konsultācijas ar nevalstisko sektoru.
Pamatdokumenti, kas nosaka labāka regulējuma politikas īstenošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs:
Latvija
Ņemot vērā Eiropas Komisijas uzsvaru uz labāka regulējuma politikas īstenošanu, Latvijai ir nepieciešams padziļināti izvērtēt regulējuma vadības procesu, institucionālo struktūru un regulējuma kvalitāti un piedāvāt risinājumus to uzlabošanai.
Atsaucoties uz 2005.gadā SIGMA veikto pētījumu "Report on Regulatory Management Capacities in Latvia", Latvijai salīdzinoši īsā laikā ir izdevies izveidot vairākus procesus un institūcijas, kas nodrošina regulējuma kvalitāti Latvijā.
Īstenotās aktivitātes: ietekmes novērtēšana un konsultēšana, pamatojoties uz Ministru kabineta 2001.gada 18.septembra instrukciju Nr.4 "Kārtība, kādā aizpildāma normatīvā akta projekta anotācija"; lēmumu pieņemšanas un sadarbības koordinēšana, pamatojoties uz Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.111 "Ministru kabineta kārtības rullis"; publikācija "Politikas ietekmes novērtēšana"; sabiedrības informēšana par tiesību aktu projektiem un apstiprinātajiem politikas dokumentiem (sk. šeit); neliela apjoma mērķsadarbības ( Twinning Light) projekta LV/2005/OT-03TL "Eiropas Savienības iniciatīvas Better Regulation (labāks regulējums) noteikto instrumentu lietošanas veicināšana rīcībpolitiku izstrādē ministrijās" īstenošana Valsts kancelejā sadarbībā ar Somijas HAUS Finnish Institute for Public Management. Piedāvājam aplūkot šādus ar projektu saistītus dokumentus: koncepcija institucionālā ietvara izveidošanai par „Labāka regulējuma politikas” īstenošanu Latvijā; metodoloģija administratīvā sloga mērīšanai un likumdošanas vienkāršošanai.
Administratīvie šķēršļi
Eiropas Savienībā
Administratīvo šķēršļu samazināšana ir viens no būtiskākajiem labāka regulējuma politikas komponentiem gan Eiropas Savienībā kopumā, gan atsevišķās dalībvalstīs.
Administratīvie šķēršļi ir informācijas prasības un ar tām saistītās izmaksas, kas veidojas no normatīvajos aktos noteiktajām prasībām – likumiskās prasības pēc informācijas, piemēram, atskaitīšanās, reģistrācija, monitorings, marķēšana utt. Tās ir izmaksas, kas cieši saistītas ar fizisko un juridisko personu ikdienas aktivitātēm.
2007.gada pavasara Padome apstiprināja Eiropas Komisijas Rīcības programmu administratīvā sloga samazināšanai (Action programme "Administrative costs"), kurā noteikts vienots mērķis, Eiropas Komisijai cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, administratīvā sloga samazināšanai 25 % apjomā līdz 2012.gadam. Programmā norādīts, ka pašām dalībvalstīm ir jānosaka mērķi administratīvā sloga samazināšanai nacionālajā līmenī līdz 2008.gada beigām, ņemot vērā situāciju un normatīvās vides tradīcijas katrā no tām.
Eiropas Komisija 2007.gada vasarā plānojusi uzsākt Eiropas Savienības tiesību aktu administratīvā sloga mērījumus 13 prioritārajās jomās (komercdarbības regulējums, farmācija, darba tiesības, nodokļu regulējums, statistika, vide, lauksaimniecība, zvejniecība, pārtikas drošība, kā arī finanšu pakalpojumi, kohēzijas politika un publiskais iepirkums).
Līdz šim īpaši sekmīgi administratīvo šķēršļu identificēšanu, mērīšanu un samazināšanu veikusi Nīderlande, Dānija, Lielbritānija, Vācija, Austrija un Čehijas Republika.
Administratīvo šķēršļu identificēšanā un mērīšanā visplašāk tiek lietots Eiropas Savienībā izstrādātais standarta izmaksu modelis (Standard Cost Model) (papildinformāciju par modeli sk. Standart Cost Model Network mājas lapā), tā ir mikropieeja – vienkārša un pragmatiska, detalizēta un uz resursiem orientēta.
Kā neformālākus ceļus administratīvo šķēršļu mazināšanai var minēt šādus principus: atskaitīšanās biežuma samazināšana; vienas un tās pašas informācijas vienreizēja iesniegšana; elektroniska atskaitīšanās; "sliekšņi" atskaitīšanās procedūrās – piemēram, mazo kompāniju atbrīvošana no kādām prasībām; riska – orientēta pieeja; novecojušu prasību izslēgšana; nodrošināšana ar informāciju.
Latvijā
Latvijā administratīvo šķēršļu mazināšana notiek Ekonomikas ministrijas un uzņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju dialoga ietvaros. Tā rezultātā katru gadu Ministru kabinetā tiek apstiprināts Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns, kurā tiek iekļauti pasākumi dažādās uzņēmējdarbību regulējošo normatīvo aktu jomās.
Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 18.septembra rīkojuma Nr.705 "Par Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu apstiprināšanu" 6.punktam Valsts kancelejai sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Tieslietu ministriju un Ārlietu ministriju ir jāizstrādā instrukcijas projekts par grozījumiem Ministru kabineta 2001.gada 18.septembra instrukcijā Nr.4 "Kārtība, kādā aizpildāma normatīvā akta projekta anotācija". Nepieciešams papildināt instrukcijas II sadaļu, paredzot detalizēti novērtēt ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un iedzīvotāju grupām, izmantojot arī standarta izmaksu modeļa principus.
Turklāt instrukcija par anotācijas aizpildīšanu paredz novērtēt katra tiesību akta ietekmi uz esošo normatīvo aktu sistēmu un attiecīgi laboti arī pakārtotie normatīvie akti.
Turpmāk ir plānots veikt pasākumus, kas nodrošinātu administratīvo šķēršļu identificēšanu un novēršanu iedzīvotājiem. Pēdējā laikā tieši iedzīvotājiem nākas saskarties ar jauniem administratīvajiem šķēršļiem, kas ne tikai apgrūtina pakalpojuma saņemšanu, bet arī neveicina valsts pārvaldes efektivitāti. Lai samazinātu administratīvos šķēršļus, ir nepieciešams veikt pētījumus, aptaujas, kas nodrošinātu problēmu apzināšanu, to analīzi, un veikt nepieciešamos uzlabojumus.
|
